Jūtos es pārāk labi pēckonča dienai - spranda nesāp, balss ir, kaut gan viss tikai darīts pēc vairāk vai mazāk pilnas programmas.
Hate blieza pirmie, un vissai labi. Tālāk Keep of Kalessin, par kuriem nu jau varēja minēt, ka tie ir īsti norvēģi - priekšstats, kas bija radies no viņu dziesmām, nesabojājās, pat uzlabojās. Carpathian Forest protams bija koncerta zvaigznes. Blieza viņi pēc pilnas programmas, ilgāk, un vienkārši tiešām bija labākie. Pat sejas bija pieņemami nokrāsotas, nevis kā iepriekšējiem - balta seja un melnas acis.
Koncis ilga līdz apmēram pusdivpadsmitiem, līdz centram draudzene ar tēvu parāva, tālāk jau uz mājām varēju noķert kādu uz tramvaju depo ejošu tramvaju.

Un es jau esmu augšā un bēdājos par to, ka nav siltā ūdens un es nevaru izmazgāt matus.

Kāds nevēlas man rīt, parīt, aizparīt pēc 15.00 vai aizaizparīt pēc 12.00 un pirms 17.00 sastādīt kompāniju pie kāda alus/jebkāda cita alkoholiska vai bezalkoholiska dzēriena kausa?

Var manīt, ka pienākusi nedēļas nogale un mans mazais brālis ir mājās. Šodien pēcpusdienā skanēja gandrīz visa māja pēc Linkin Park. Daudz labāk jūtos, kad visā mājā tēva/mātes/manis uzliktie Iron Maiden, Deep Purple, Nazareth vai AC/DC. Vai vēl šis tas no maniem krājumiem. Bet katram ir sava gaume. Un tas ir jācenšas respektēt. Vismaz ģimenes mērogā, lai nesanāk lieki strīdi.

Niknums kas vijas ar pat uzjautrinājumu par farsu kādā ir pārvērsts vecais labais hokejs!
18 minūšu laikā laikam 8 noraidījumi vienai komandai. Tas vairs neietilpst kategorijā "nav normāli".

Kara lauks sakopts, augu, trauku un iepakojumu mirstīgās atliekas aizvāktas, lai sākas atpūta.

Esmu nopietni apņēmusies atteikties no tāda produkta kā Coca Cola, jo man ir aizdomas, ka tieši šis dzēriens ir izraisījis manu slikto pašsajūtu pēdējo dienu laikā.

Lai vai kā - hokejs šodien bija uz goda, ja atskaita 1. periodu un (*) tiesnešus. Būtu bijusi vēlme arī pēc lielāka pūļa apkārt, bet es gandrīz nepaspēju savā dzivojamajā platībā ierasties.

Man, kā par brīnumu, rīt nav jāiesniedz neviens darbs, ieskaites arī nevienas svarīgas nav. Varēšu izgulēties mierīgi. Ja vien septiņu stundu laikā var izgulēties.

Šodien izpētīju savu nākamo istabu. Ir lielāka kā tagadējā, saules gan nebūs vispār nevienā dienas laikā, jumta slīpums arī būs, jumta loga nebūs, bet pa logu skats uz kaimiņu māju! Pašlaik vēl tur visi būvdarbi, kas beigsies pēc krietna laiciņa, bet mazliet tālākā nākotnē varu cerēt uz dzīvi tālāk no pilsētas centra - svaigāks gaiss, mazāk slāviskas izcelsmes jaunekļu visapkārt, lielāka istaba, grūtāk tikt uz centru un skolu, bet par skaļu mūziku sūdzēties varētu tikai vecāki (ekstremālos gadījumos arī kaimiņi, bet tas tikai ekstremālos). Diemžēl, vai par laimi, Rīga plešas plašumā, un kā mēs šodien runājām, nepaies ne desmit gadi, kad ceļa gabals no Rīgas līdz Salaspilij būs apbūvēts.

Bet esmu bez graša pie dvēseles - vakar izmetu naudu kino, kolai, ūdenspīpes tabakai un oglītēm (jāizmanto izdevība, ja kādam ir ūdenspīpe mājās), šodien nopirku vēl puķīti tēvam svētkos un par pēdējiem santīmiem iegādājos Huba Buba košļeni (lai cik komiski tas neliktos). Būtu vēl nauda, šovakar aizvilktos līdzi cilvēkam, kura man to lūdza, uz Saksafonu, bet tagad neko.

Pirmā doma, kad no rīta pamodos bija - Ak šīs nežēlīgās sāpes... Bet bija labi tomēr. Otrā - kaut kas nav arī ar kaklu kārtībā, bet trešā - kāpēc es, pie visiem dieviem, vakar neizmazgāju matus.

Atmiņu aina:
Sagadīšanās pēc nonācu centrā jau kādu laiciņu pirms norunātā satikšanās laika 17.20. Bet uzreiz satiku vienu no cilvēkiem. Aizvilkāmies līdz Saurona Acij, satikām otru cilvēku. Pēc laika beidzot sagaidījām trešo cilvēku. Tā sanāca, ka no centra izbraucām tikai 17.45. Salamandrā nokļuvām laimīgi. Šoreiz apsargs bija tāds apātisks un viņu manas somas saturs neinteresēja. Brīnums gan. Nu labi - kaut pavēlu atnācām jāgaida bija tāpat ļoti. Nu pirmās grupas laikā kāds alus un beigās jau jauka iekārtošanās pie skatuves. Fatal Embrace spēlēja tīri jauki. Iepriekš biju viņus tikai mazliet dzirdējusi, balss tāpat mazliet pazuda, kakls izkalta - pārtraukumā aizsūtīju "brāli" pēc alus. Tālāk Assassin. Nu kaut vai viņu dēļ būtu bijis vērts nākt uz koncertu - solists vienkārši ideāli prata piesaistīt publiku. Balss pazuda vēl vairāk, pareizāk sakot, ja nebūtu ūdeni dabūjusi, nez' cik šodien slikti būtu. Un Sodom. Bija nežēlīgi labi. Vairāk es vienkārši nespēju komentēt.

Vispār koncerts bija katra samaksātā santīma vērts. Tas gan. Nebija sevišķi skaņu problēmu arī.

Tā bišku sāp kakls, iesnas arī parādījušās. Dzeru zāļu tēju un atceros vakardienas jauko pasēdēšanu (vispār pasēdēšanas). Tas laikam atsver šodienas paslikto sajūtu. Tiesa, visas drēbes un mati kā parasti bija pievilkušies ar cigarešu dūmiem, kārtējā man piederošā lieta atrodas svešās rokās, bet tas laikam sāk piederēties pie lietas. Ceru koncī atdabūt tomēr. Un vēl tā laikam bija viena no retajām reizēm, kad es paliku tiešām bez santīma kabatā. Bet to atkal atsver satikti jauni cilvēki (cilvēks laikam tomēr), daži atkalredzēti ļaudis un jautrība.

Vispār visa diena ir pavadīta sēžot netā/pie TV - meklējot mūziku un skatoties filmas/skatoties filmas.

Agri rīti, pat pilsētā ir patīkami. Ap pulksten sešiem rītā pilsēta vēl snauž, gaisā vēl nevirmo izplūdes gāžu mākoņi un vispār tāda patīkama rīta aura visapkārt - vēss, svaigs. Patīkami. Cilvēku arī ļoti maz - līdz parkam ejot, manīju tikai pāris un tie paši bija: a)cilvēki, kas agri dodas uz darbu, b) cilvēki, kas izveduši pastaigā suņus.

Kaut gan normālā situācijā man par šito nāktu bez maz vai raudiens, bet tā kā es šodien beidzot izšķīros par, ceru, pareizu lēmumu, tad jā - šovakar man par šo mazliet paradoksālo gaidāmo situāciju nāk smiekli.

Nākotnes aina.
Lieldienas. 16. aprīlis. Pie Stepaņuku ģimenes, kā jau katru gadu, ciemosies viņu "mīļotā" dievticīgā tante, kas ir pamanījusies sagandēt nervus ne vienam vien cilvēkam, tai skaitā arī Lindai (t.i. man). Protams Lieldienu rīts būs tīri jestrs, varbūt mana dievticīgā tante mani pat pielauzīs aiziet līdz baznīcai (nu iekšā iet man tā kā nevelk. Lai gan varētu mēģināt.) Un tad dienvidū jaukā meita (t.i. es) atvadīsies no visiem, kas tobrīd būs mājās. Protams visu mīlētā tante ievaicāsies, kur tad Linda dodas? Bet es tikai nomirkšķināšu acis, un paziņošu, ka šovakar apmeklēšu koncertu. Un tad es došos uz koncertu, kura publiku mana tante visdrīzāk nodēvētu par nelabojamiem antikristiem un sāktu klārēt, ka viņi degs elles liesmās.

Vispār es brīžiem esmu pārāk jauka.

Un par pēdējo aptauju - man vienkārši pārāk daudz cilvēku jautā, kam man šķiltavas, ja es nesmēķēju. Un cenšas ieborēt, ka reti kuram cilvēkam blakus šķiltavām nav arī cigarešu paciņa.

Poll #9675 Šķiltavas
Open to: All, results viewable to: All

Vai tev ir šķiltavas?

Ja tev ir šķiltavas - kādam nolūkam tu tās izmanto?

Kas to būtu domājis, ka vienkārša MFF izslēgšana un ieslēgšana izbeigs visus gļukus? Javascripts beidzot darbojas kā nākas, vēl viens gļuks, kuru pat aprakstīt neprastu arī ir zudis, ceru, ka uz neatgriešanos. Varu līksmot!

Slikta ziņa - es vēl arvien gan fiziski, gan psiholoģiski jūtos diezgan dranķīgi - pēdējās nedēļas uzdzīves ir manu veselību pasliktinājušas mazliet, bet vakardienas tantes apmeklējums krietni pabojāja manus nervus un jā - ja satiekat, pasakiet kādu jauku vārdu, vai ziedojiet kādu apskāvienu man. Būšu tikai pateicīga.

P.S. Es nesaprotu kādēļ man vajadzēja to last.fm kontu? Lieks čakars tikai.

Nu jā. Vakar( 1. aprīlī) pēcpusdienā uznāca nežēlīgs miegs. Protams, tā vietā, lai dotos gulēt izgāju ārā. Izlēmu iegādāties kolu, bet visi kioski pret mani bija sazvērējušies, kā arī stūra veikaliņš neizskaidrojamā kārtā bija slēgts. Nolēmu pēc kolas aizbraukt uz centru, jo tramvaja pietura bija tuvāk nekā pārējie veikali. Aizbraucu, izlēmu, ka vēlos nevis mazo, bet gan lielo kolu. Nopirku. Atkorķēju, padzēros, sapratu, ka nevēlos mājup doties nemaz un ka vēlos atpakaļ vienu no saviem Hammer žurnāliem, kuri visi atrodas kaut kur, dažādu cilvēku rokās. Uzzvanīju vienam no šiem cilvēkiem un viņš teica, ka varu atbraukt pakaļ. Tā nu es sēdos 4. tramvajā un devos pie šī cilvēka. Jā, ierados un kamēr viņš devās meklēt manu žurnālu (kuru patiesībā būtu varējis atrast jau pirms manas atbraukšanas - nolādēta, lai top viņa dvēsele) es apsēdos viesu istabā uz dīvāna un pavisam negaidīti atkal man uznāca miegs un es šoreiz tiešām aizmigu. Jā, pamosties ne savā gultā man nav patīkami (vispār nerunāsim par teltīm, autobusiem un viesnīcām, kā arī manām otrajām mājām - tas neskaitās), bet tomēr labi, ka es snauduļoju tikai kādu pusstundu. Pamodos, savācu savu kolu, savācu žurnālu un devos mājās. Nonācu bez pārpratumiem. Un turpināju mocīties ar miegu. Tad aizdzinu, un nu nevaru aiziet normāli gulēt.

Un vakar bija 1. aprīlis. Es centos pierunāt konduktori, lai man ļauj braukt ar izlietotu hokeja veterānu spēles biļeti (spēle bija laba). Beigās jau parādīju savu kartiņu. Kā arī tā sulīgi izjokoju vecākus un ieslēdzu brāli skapī. Kā parasti. Un vēl dabūju vienā forumā 1. aprīļa soda %, kas es ceru, uzkavēsies. Bet neizjokoju vecākus sakarā ar Tjalvi (kam vajag - sapratīs :D ).

Man vakar gāja labi, ceru, ka šodien iet tikpat labi. Kaut gan stipri šaubos, jo man esot šodien jābrauc ciemos. Par to šovakar vai rīt.

Edit Jā, tagad nenožēloju, ka esmu atsākusi lietot Skype.

Šodien es ļaunprātīgi izmantošu to, ka man vakar bija ļoti slikti un neviens man pat necentās likt justies labāk, un neiešu uz skolu ar attaisnojošu iemeslu.

Jā, tagad es izlēmu iedrukāt kā šodien viss notika!

Sākšu no mirkļa, kad piesēdos pie PC un ielogojos MSN. Kāds cilvēks, kura manuprāt cibā nav, man atsūtīja ziņu "Būsi?" Tā es soli pa solim uzzināju, ka forumam "Kurbijkurne" šodien tiek rīkot otrais slidošanas pasākums šonedēļ. Sākumā es izlēmu nebraukt, jo tur bija jābūt pēc vidēji 50 minūtēm, bet es tobrīd brokastoju. Nu pēc ~30 minūtēm es tomēr izlēmu braukt - piezvanīju cilvēkam, kas man bija jautājis vai būšu un pateicu, ka kavēšos. Atradu biškucīt naudas un laidu turp. Nu pie Lido daļa, kas negribēja slidot veikli aizlasījās prom un notika ļoti liela vazāšanās, cilvēku satikšana, cilvēku atkratīšana un citas random lietas. Nu un vienā brīdī man zvanīja māte. Es prikola pēc nolēmu iedot goldleader pacelt klausuli. Nu jā saruna bija apmēram šāda "Labdien, Lindas māte! Mēs pašlaik vedam Lindu uz k/t Rīga kafejnīcu, kur viņa visdrīzāk piedzersies alu. Bet neuztraucieties, mēs viņu atgādāsim mājās." Bet ar tēvu kaut kas līdzīgs. Nu jā - tad es devos izdzert kafiju un braucu mājās.
Mājās es atklāju, ka mani vecāki patiesībā ir daudz foršāki nekā es biju domājusi. Tēvs smaidīdams atkārtoja, ka saprot, ka tas bijis joks, bet māte pašlaik jau bija ārā no histērijas. Nu jā - pēc mazas sarunas viss bija jau gandrīz ideāli. Turpmāk, kad es kaut kur braukšu es noteikti pateikšu, kur, ar ko utt... Un ja satikšu kādu pa ceļam tad arī piezvanīšu un teikšu, ka kavēšos. Nu jā. Nice!

Nu kopumā, cilvēki, man ir vien lūgums - Ja man zvana māte - ļaujiet man runāt. Ja man zvana tēvs - varat runāt droši.

Kopumā es jūtos labi, negribu nevienu nogalināt, negribu sev padarīt galu un vispār jā - Life is just plain old fun.

Edit: Jā es šodien vēl dabūju atpakaļ savas Skyforger šķiltavas, kas piestāv manai Ensiferum maikai! Nevarēju nepateikt! :D

Un redz ar ko es nodarbojos, kad man nenāk miegs un nav ko darīt!
( My Precious! )

Man uz datora atradās mans stundu saraksts. Kopā izrēķināju, ka nemaz nav tik traki!


( ... )

Nolēmu šito linku iepostot ne tikai lol, bet arī te! :D

http://www.zippyvideos.com/6612381764122746/real_black_metal/

Es jūtos pat labi! Izturēju! Un dabūju lieku piecīti! Un no jauna izbaudīju AC/DC.
Vispār pagājušās divas diennaktis man pat bija lietderīgas!

Izlēmu izbeigt rutīnu un doties divu diennakšu trimdā prom no informācijas. Divas dienas saku: "Atā, atā, kompi!"
Neviens ar mani tāpat nemaz neaizsāk sarunu par da' jebko, tā kā jēgas mazas!
Līdz piektdienai!

P.S. - Vienīgi ceru, ka šo divu dienu laikā tikšu pie jaunās Terras, citādi izraušu cauri visas iegādātās, bet nelasītās grāmatas!