Misija: Istabas Sakopšana
Statuss: Izpildīta
Misijas norises gaita:

• atbrīvošanās no nevajadzīgām lietām
• vajadzīgo sakārtošana
• atbrīvošanās no putekļiem
• atbrīvošanās no grīdas glabātajiem netīrumiem.

Turpmākie pasākumi

• rūpes, lai šī misija tuvāko trīs mēnešu laikā nebūtu jāatkārto.
  

Ir okei.

Mana temperatūra ir 38,99, visi ko tas interesē. Man ir krietni dranķīgi un vispār visi, kam kaut kas pret mani ir - ejiet jūs visi ziniet kur?
Ka es rīt arī kaut kur aizbraukšu, tad tikai tad, ja jutīšos pietiekami labi, lai pamestu savu dzīvokli.

Un jā, vakar tas laikam nebija viegls dzērums, kas kāpj vaigos.

Par Uvaisu man nav tikpat kā nekādu komentu. Vienīgi, ka spēle tomēr tik ļoti dranķīga nebija, kā sākumā teicu, pat man.
Īsumā - atgriezos svētdien, mazi mošķīši piesūkušies nebija, mājupbraukšana vilcienā ar baru LARPeru bija jautra. Pārgurums gan bija, bet nu ko darīt - tāda dzīve.

Bet nu pašlaik man ir garīga trauma sakarā ar to, ka māte iegādājusies kaķi. Un sīkais visas lietas kaķim. Un man ir vienkārši škrobe par to, jo es uzskatu, ka a) dzīvniekus ja tur, tad mājā nevis dzīvoklī, b) kaķi nevajag, vismaz tuvākā gada laikā nē.
Nu tagad jāizdomā vārds melnam kaķim, ko man nemaz negribās.

Svētdien uz Lielupi, ko?

Vispār patīkamas pārsteigums pēc nepatīkamiem pārsteigumiem pilnas dienas.

Pārvelkos mājās visai nosalusi, bišku salijusi un vispār mazliet/krietni dranķīgā noskaņojumā. Un uz skapīša, pie kura es velku nost apavus, ir zīmīte - tēja virtuvē. Ieeju virtuvē - tur uz galda stāv termokrūze. Atveru - iekšā kūpoša, silta augļu tēja, tieši tāda kāda man garšo, turklāt precīzajā siltumā, lai neapdedzinātos, bet sasildītos. Mazumiņš, bet siltāk ap sirdi tomēr palika. Istabā uz kompja vēl stāvēja divas šokolādes konfektes (iz Emihla Gustava veikala) - nu it kā kāds no mājniekiem būtu zinājis, cik man šodien nav labi.

Vispār beidzot kolas vietā varētu sākt dzert garšīgas tējiņas, lai vismaz tagad nomierinātos. Ieteikumi?

Un šodien kurjers atstiepa paciņu, kurā iekšā bija nu jau mans jaunais telefons. Man pašai Motorola ne sevišķi patīk, bet ja jāizvēlas starp tagadējo Sony Ericson k700i (kas pie tam ir piesaistīts TELE 2 tīkalm) un Motorola ROKR E1, tad ņemu otro (kam tiesa nav latvju valodas, bet kurš darbojas visos tīklos.)

( Nu tad pa manu jauno saziņas līdzekli: )

Atnācu no ārsta. Man ar veselību viss nu ir gandrīz pilnīgā kārtībā, tikai no rītiem jādzer kaudze ar tabletēm (3) un jāierobežo kafijas/citu kofeīnu saturošu dzērienu patēriņš. Tikai es pat īsti nezinu, kas man bija.

Iešu nosnausties.

Es šorīt pamodos sešos rītā no aukstuma.

Ko vispār ir iespējams pasākt sešos no rīta, ja atskaita cenšanos vēlreiz aizmigt?

-Nu Eiše, tu takš patiesībā nebūt neesi tāda ļauna un samaitāta. Tu tikai esi sapinusies ar nepareizajiem cilvēkiem, ne?
-Ar jums?
-Ar mums, ar viņiem, ar tiem tur. Tu kaut kur redzi labas kompānijas?
-Šeit? Noteikti nē!
-Nu lūk! Ķer aliņu!

(Lūk kādi murgi top, kad ir garlaicīgi)

Viss sākās ar to, ka mani radītāji izlēma palūgt man doties uz bartera vietu ar debesu gaismekļa nosaukumu un iemainīt metāla ripulīšus pret baltu pulverveida vielu, ko gatavo, no tādu graudzāļu kā kvieši, graudiem. Es, kā laba jauniete, steigšus uzvilku savus saplēstos džinsus, atradu galvas apsēju un lēnā solī devos uz iepriekš minēto "Saulīti", kur biju nolēmusi papildināt arī savus maģiskā dzēriena "Coca Cola" krājumus.
Bartera vietā es neapstulbu no plašā preču piedāvājuma, it sevišķi plauktos, kas pēc likuma paredzēti "Cilvēkiem virs 18", kuros atradās dažādi alkoholu saturoši šķidrumi. Tā vietā es steigšus paņēmu miltu paciņu un vienu "Coca Cola" iepakojumu, ar grūtībām iemainīju tos pret metāla ripulīšiem un devos atpakaļ uz savu dzīvesvietu. Gandrīz 300 metru garais ceļš bija smags, bet man par laimi gadījās tikai viena saķeršanās ar kādas atšķirīgas subkultūras jaunekli, kurš bija pārliecināts, ka manā īpašumā ir satīti papīriņi, kas pildīti ar tabaku, kuru man nebija un tādu atbildi es viņam arī sniedzu. Tālāk gan tiku bez starpgadījumiem.
Nodevusi saviem radītājiem paciņu, kurā iekšā mitinājās kilograms baltā pulverīša es devos uz savu midzeni.
Ar grūtībām atvērusi čīkstošās durvis un pārkāpusi vairākiem šķēršļiem, es iekļuvu savā istabā. Ar vēl lielākām grūtībām noņēmu no sēdekļa vairākus priekšmetus un nonācu sēdus stāvoklī pretim manai maģiskajai ietaisei - datoram. Ar ierastu kustību pasniedzos pēc kreisā pusē stāvošās kolas pudeles, kuru aizejot biju atstājusi pustukšu. Un šeit sekoja šoks - pudele bija tukša. Tālāk garā pārējo mūsu dzīvokļa iedzīvotāju iztaujāšanā es noskaidroju, ka kolu ir iztukšojis mans miesīgs brālis. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka nevienam šajā pasaulē nevar pietiekami uzticēties.

Brīdinu - baigais murgs. Labāku atsauksmi papūlēšos uzrakstīt tālākā nākotnē vai nepūlēšos nekad.

Ja vēl arvien kāds, nezin kādu iemeslu dēļ, grib man iespert - esat nokavējuši. ;) Es jūtos baigi labi un pašlaik Post-Apoc man šķiet baigi foršs settings LARPam, vismaz Kamaza interpretējumā (spēlē).

Spēle bija tīri forša. Tiesa, es tagad sapratu, ka BĶ tomēr būtu bijusi foršāka izvēle, bet nu tur jau neko neizmainīsi. Grand-Quest neizpildīju, bet mazliet vienalga. Apmetnē sēdēju ne sevišķi daudz, pārsvarā staigāju apkārt medījot spēles lietas. Nomiru vienu reizi gandrīz pašās spēles beigās aiz tīri savas iniciatīvas - nolēmu pamest ērto vietu pie ūdenspīpes un paejoties pāris soļus doties pašnāvības misijā šaut kropļus un citus mūdžus (pēc divām izšautām lodēm saņēmu ložu zalvi un oficiāli nomiru). Vēlāk sanāca atspēlēt mazu NPC lomiņu, bet pārsvarā es kāvos ar odiem, kam, kā šķiet, patika manas ar nazi sadriskātās džinsas, neapsegtā seja un rokas. Tad vienkārši aizgāju gulēt savā teltī un sapratu, ka mans guļammaiss tomēr IR par biezu, ja vasarā izmantoju viņu kā savu guļammaisu nevis segu. Jāpiemin, ka nogulētās 6 stundas bija kopš Lielupē sāka spārdīt manu telti pirmais miegs, bet tagad pat negribās gulēt.
No rīta bija vēl viens jautrs notikums - atbrauca tipiņš uz vellapēdas un sāka teikt mums, lai mēs ātri lasāmies prom, jo redzējis mūsu celtās nekārtības jau tā sagruvušajā Irbenē viņš izsaucis zemessargus. Nu daļa ļaužu, tai skaitā arī es, gaidpilni gaidīja zemessargus, kas, cerams, ieradīsies un varbūt būs pat tik laipni, ka pat aizvedīs mūs uz nopratināšanu. Nesagaidījām.
Tad es tīri uz haļavu dabūju vietu mašīnā, kas brauca uz Rīgu un aizbraucu, ceļā pieredzot pāris foršus ar bremzēšanu saistītus momentus vai vnk guļot. Mājās tiku ar troleibusu, pārrunājot spēles momentus ar kādu citu spēlētāju, kas izrādās dzīvo no manis tīri netālu (relatīvi gan).

Vispār mazliet paradoksāli man šķiet fakts, ka Lielupes tuss, kas ilga bišk vairāk par 16 stundām, kas iekļāva gulēšanu utt, un arī notika tīri drošā vietā man sniedza vairāk traumu, nekā ~24 stundu vazāšanās bez gulēšēšanas pa pussagruvušu pilsētu.
Un tagad zinu, ka uz nākamo LARPu, kurā pašam jāņem ēdiens es sapirkšos apmēram tikapat daudz ēdiena un vairāk ūdens/koka kolas/cita dzēriena.

Dabūt ar kocinieku pa plecu nav patīkami. Dabūt ar kocinieku pa plecu, ja sitējs ne tikai nepiebremzē pirms sitiena, bet vēl bliež no visa spēka, ir vienkārši sāpīgi. Par pirkstiem vispār labāk nerunāt - plaukstās un pirkstu galos grūti izvelkamas skabargas, pirkstu kauliņi un nagi nežēlīgi atdauzīti. Bet kopumā es jūtos labi.

Vispār no piektdienas rīta līdz svētdienas vakaram vai pirmdienas rītam es braucu uz mežu.

-Ko tu tur dzer?
-Ūdeni ar ortofosforskābi, amonija sulfīta karameli, kofeīnu un cukuru, un pie tam šis šķidrums ir bagātināts ar oglekļa dioksīdu.
-Koka kola?
-Nu kas tad cits?

Vispār kopš noskatījos vienu raidījumu, kur tika parādīts cik kaitīgāk iekšām būtu dzert sērskābi vai, teiksim, šņabi, nekā kolu, esmu atgriezusies pie kāda litra (+-) dienā. Nu bet labuma arī - vari iedzert, vari arī nospodrināt sudrablietas un no monētām uztaisīt smukas metāla plāksnītes. Legālā narkotika. Ielikta vienā stabiņā ar nikotīnu saturošām vielām, kokaīnu, efedronu un amfetamīnu. Kā stimulants.

Vispirms man cilvēki piedāvā svinēšanas iespējas "Svētajai dienai". Pēcāk, kad Jāņu diena nāk tuvāk, tad visi man atsaka, ka tur tomēr nekas nesanāks.
Šodien es ar lielām pūlēm dabūju foršu iespēju svinēt svaigā gaisā, piekritu, viss jau sarunāts. Un tad pēkšņi divas SMS - abi uzaicinājumi svinēt, ja nebūtu piekritusi iepriekš pirmajam, tad vienu noteikti pieņemtu ar lielāko prieku, bet otru pieklājīgi atteiktu, bet tagad sanāk, ka man tomēr nesanāks svinēt kopā ar cilvēku, kas man šobrīd šķiet viens no labākajiem kompanjoniem svinēšanai.

Un uz rītu/parītu:

Jāņu diena - svēta diena
Aiz visām'i dieniņāmi
Jāņu dienu, dieva dēls,
Saules meitu sveicināja

Šodien, apvienības "Visu Latvijai" rīkotās akcijas "Par Latvisku Latviju" noslēgumā (ja pareizi sapratu), pie Kongresu nama uzstājās rokgrupas "Līvi" un "Opus Pro". Es izlēmu aizstaigāt.

Opos Pro, kas spēlēja sākumā, manuprāt, gan ir pieļāvuši pārāko kļūdu iesaistot savā apvienībā tādu cilvēku kā Aiša. Iespējams, ka viņa piesaista jauniešu publiku, bet vai tiešām tīri normālu grupu jāizķēmo ar kaut kādu Fiktīvo Talantu zvaigznīti?

Līvi... Nu Līvi gan blieza tā, ka gandrīz asaras acīs sariesās. No visas sirds dziedāt līdzi vecajiem labajiem gabaliem, kas jau bērnībā, braucot mašīnā, bija priecējuši manis ausis, bija tiešām patīkami. Tādi hīti kā "Dzimtā Valoda", "Dzelzsgriezējs", "Zābaku Dziesma", "Ozolam", "Bailes par Ziņģi", kā arī atmosfēru vēl pastiprina Latvijas karogi, kas plīvoja visur. Nu vienkārši skaistums.

Pēc tam izlēmu, ka sabiedrība, pie kuras biju piesēdusi man krietni nepatika, tādēļ devos prom.

Nē, pēc vakardienas svinēt vairs negribu...

Tikko manam sievietes čaram ap kaklu metās cita sieviete un tad, kad es atļāvos piekrist izpildīt kvestu viņa man pateica: "My heart shall know no end of trouble until you have safely returned here!"
LOL!

Bet man patika šitā frāze, kuru saka statuja, kuru man vajag sadragāt, lai tiktu pie maģiskām bruņām/ieroča: "No one need die here tonight, under such a magnificent sky."

Edit: Izpildīju kvestu, dabūju visas krutās bruņas un ieročus, un pacēlu status. ^^

http://www.imdb.com/title/tt0478209/
Metal: A Headbanger's Journey

Dokumentālā filma, bet aizķer. Noskatījos no sākuma līdz pēdējiem beigu titriem. Tagad meklēju visas skaņu celiņa dziesmas. Nolādēts, iesaku.
---
Mans 6-gadīgais brālis kaut kur ir iemācījies jaunus vārdiņus kā, piemēram, sekss. Mani tikai interesē no kurienes (nē, no manis nē).

Es jūtos laimīga. Bez iemesla.

Vēl kādu pusotru stundu jāgaida tēvs.

Interesanti, šovakar spēlēs "We are animals".