Šodien izpētīju savu nākamo istabu. Ir lielāka kā tagadējā, saules gan nebūs vispār nevienā dienas laikā, jumta slīpums arī būs, jumta loga nebūs, bet pa logu skats uz kaimiņu māju! Pašlaik vēl tur visi būvdarbi, kas beigsies pēc krietna laiciņa, bet mazliet tālākā nākotnē varu cerēt uz dzīvi tālāk no pilsētas centra - svaigāks gaiss, mazāk slāviskas izcelsmes jaunekļu visapkārt, lielāka istaba, grūtāk tikt uz centru un skolu, bet par skaļu mūziku sūdzēties varētu tikai vecāki (ekstremālos gadījumos arī kaimiņi, bet tas tikai ekstremālos). Diemžēl, vai par laimi, Rīga plešas plašumā, un kā mēs šodien runājām, nepaies ne desmit gadi, kad ceļa gabals no Rīgas līdz Salaspilij būs apbūvēts.

Bet esmu bez graša pie dvēseles - vakar izmetu naudu kino, kolai, ūdenspīpes tabakai un oglītēm (jāizmanto izdevība, ja kādam ir ūdenspīpe mājās), šodien nopirku vēl puķīti tēvam svētkos un par pēdējiem santīmiem iegādājos Huba Buba košļeni (lai cik komiski tas neliktos). Būtu vēl nauda, šovakar aizvilktos līdzi cilvēkam, kura man to lūdza, uz Saksafonu, bet tagad neko.