Es te gatavojos pasūtīt d20 kauliņus un jautājums - nevienam nevajag 7 kauliņu komplektu par ~diviem latiem?

Tikko pamanījos nolidot lejā pa kāpnēm, ejot pimest kamīnam malku. Jautri ir tas, ka bilde palēninājās tā skaisti, kad kritu. Tagad sēžu un griežu zobus aiz sāpēm kreisajā plecā.

Tā es redz nonācu pie atklāsmes, ka mana labā roka ir neģēlīgi tizla visās lietās, kas saistītas ar klaviatūru, it sevišķi rakstīšanā konsolē, ja tai nepalīdz kreisā.

Tradīcijas pēc man kaut kas jāiebīda par sestdienas pasākumu.

Aigāju turp ap 13:45. Mājās biju nākamās dienas 1:32. Kopumā bija tīri forši. Folka koncerts ļoti tautisks, cīņas kā parasti interesantas (jauki redzēt šķēpus un cirvjus), bet post-folk koncerts noteikti ir visvairāk vainojams pie līdz gaļai noberztajām kājām. Tā patiesi auksti, kā pagājšgag, man ar nevienu mirkli nekļuva. Un plosts neaizplostoja, bet atnāca atpakaļ. Nebija neviena laba (stipri iereibuša) cilvēka, kas iestumtu ūdenī, kad neeldēja tālāk par krastu.

Teorija par pašu pēdējo Baltijas Sauli: "Es gan nezinu, kāds tam varētu būt tam iemeslus, bet pēdējā cīņā viņi visi kā vienmēr metās viens otram pretīm, pēkšņi apstājās, sarokojas un metās iekšā civilo pūlī, slaktējot visus bez izņēmuma (to droši var ar neasiem zobeniem gan jau arī)."
"Nu varbūt slaktiņš varētu būt iemesls, ka tā būs pēdējā Saule."

Un vēl kāda meitene man uzdeva dažādus jautājumus par manu apmetni. Sīkums bet patīkami.

Ņu, mīlīši, kurš no jums būs mans supervisor?

(Lasīt - kurš iedos savu parakstu un sacīs, ka es viņiem/viņu bērniem mācīju matemātiku, ka viņi man mācīja spēlēt ģitāru vai ka viņi trennēja mani badmintonā).

Lūk es atkal apdomājos un izdomāju, ka gribu spēlēt WoW. Pastāstiet kāds kaut ko.

Kas ar mani rītvakar iekš PB izdzers kādu alu?

Palasījos krimināllikumu. Tagad visi wannabe juristi, kas man centīsies ko nepareizu iestāstīt varēs iet ieskrieties.

Ir labi atgriezties mājās pēc tīri nogurdinoša laika mežā un nobaudīt tos priekus, ko sniedz kontrastaina duša un liela deva ziepju. Negaidīti tomēr ir stundu pēc tam gulēt uz cietas kušetes un svilpot, kamēr laipnā daktertante velk no gurna laukā mazu jauku zirnekļveidīgu radījumu, kuru mājas apstākļos izvilkt neizdevās (pārāk maziņa un pārāk cieši iekodusies).

Kā parasti prasās izveidot jaunu muskuļu grupu - LARPu muskuļi un dabūt laika mašīnu un iemest pagātnē mugursomā daudz kafijas un citu fīču, kas būtu noderējušas (kaut gan parasti man miegs pēc šādām brīvdabsnaktīm nenāk visu nākamo dienu), un paziņot sev, lai ņem līdzi mazāk mantu un sagatavo tērpu ar biksēm. Skaitīt zilumus, nobrāzumus un kodumus šoreiz pat nav jēgas, jo tie ir pārāk daudz.

Līdz nākamajai vasarai cerams sanāks tikt pie tiesībām un saviem riteņiem, lai atvieglotu visas braukšanas un tādas lietas.

Priecīgu Kreiļu Dienu man un visiem pārējiem kreiļiem.

Priecīgus Ziemassvētkus!

Zagt kaimiņiem plūmes ir fun.

Pirms dažām dienām izlēmu par labu Rokoperas Lāčplēsis koncertuzvedumam nevis Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumam.

Jāiesāk ar to, ka es esmu jauna - nieka 17 gadi, dzimusi Trešās atmodas laikā latviešu ģimenē un augot dzirdējusi tikai latvju mēli. Kad biju jaunāka, atminos kā retās reizēs magnetafons virtuvē atskaņoja lentas ar ierakstiem iz Lāčplēša, tāpat reiz radītāji bija sadabūjuši videoierakstu. Ar laiku gan vecākos latviskā dzirkstele ģimenē apdzisa - es nezinu, vai tas bija tādēļ, ka viens pēc otra mūžībā aizgāja vairāki vecāku draugi vai arī tamdēļ, ka brīva Latvija neizrādījās tas, uz ko visi bija cerējuši, vai varbūt tādēļ, ka nacionālisms pārgāja tāpat kā komunisms. Mans astoņus gadus jaunākais brālis ir jau 21. gadsimta bērns un to nekas nemainīs. Bet lai kā arī būtu tēvs uzlika nogurušu roku uz pleca un pasniedza divdesmit latu naudaszīmi un māte nobirdināja nostaļģisku asaru, kad pateicu, ka gribu 11. jūlija vakarā labprātāk būt Arēnā Rīga nevis Daugavas stadionā vai Blomes estrādē.

Liepiņa sākuma uzruna man nepatika. Komentārs par to, ka mūsdienās jau visi braukā ar Mersedesiem un valkā Guicci bija ļoti nevietā. Bet dažus mirkļus vēlāk līdz ar vārdiem: "Tas nav ūdens, kas Daugavā plūst, tas ir Laiks." jau acis pildījās asarām un pēc tam lūpas čukstēja līdz ar Jāni Skani sen lasītos un daudzkārt pārlasītos Pumpura vārdus "Sensenos laikos, Baltijas zemē, Kur teka Daugava līčotiem krastiem, Kur miežu līdumi liesmoti dega, Dzīvoja laimīga latviešu tauta." Koris man šķita salīdzinoši labs, bet pārāk pie sirds tomēr negāja. Labākās protams bija atspēlētās ainas. Skandinieku uznākšana izskatījās ļoti jauki. Laimdotas paņemšana bija izspēlēta pat labāk nekā oriģinālā, sevišķi izjusts bija mirklis, kurā Kangars norauj Laimdotas vainadziņu, demonstratīvi un ar naidpilnu sejas izteiksmi saplosa gabalos - metafora acīmredzama. Labi atstrādātas bija arī Lāčplēša un Laimdotas kāzas - abu satērpšana pēc semi-latviskām parašām un baltos pirstaiņos tērpto roku savienošana. Pēdējā "cīņa" arīdzan izskatījās pietiekami episki.
Līdz ar Lāčplēša pēdējo dziesmu es vairs nespēju novaldīt aizkustinājuma asaras un nemaz vairs necentos to darīt. Es dzirdu vēl, bet sauciet mani skaļāk! Rokas nejuta pilnīgi nekādu nogurumu tāpat kā kājas pēcāk, kaut plaudēts tika tik, cik bija spēka, tāpat kā atkārtojuma dziesmām dziedāts līdzi.

Varēja manīt, ka Laiks, kas dzīslās visiem tek, nebija žēlojis nevienu no oriģinālajiem mūziķiem ķermenī, bet balsī un garā neko nav paņēmis. Igo bija lielisks kā vienmēr, prieks, ka izķepurojās toreiz. Man tīk tēva komentārs pēc frāzes "Igo ir apvēlies" - "Nu tagad viņš vismaz izskatās pēc Lāčplēša." Jānis Sproģis dziedāja lieliski jau iz paša sākuma, vecumā balss kļūst tikai labāka. Zigfrīds Muktupāvels mūsdienās izskatās pārliecinošāks Līkcepure nekā pirms 20 gadiem, it sevišķi Kangara pārvilināšanas aktā. Mazliet skumji redzēt Viesturu Jansonu dejojot tikai vienu deju, bet tā bija lieliska - fināla cīņa. Iz neorģinālā sastāva man pie sirds gāja Ieva Karēvica kā Staburadze un vēl vairāk kā Ziemeļmeita. Šeit pat labāk izskatījās nepārspīlētās kleitas, salīdzinot ar oriģinālu. Arī Laimdota bija pieņemama, atsvaidzinoša. Imants Vaznovičš lielisks Kangara lomā un kaut gan gadi lēnām atņem šarmu, balss paliek. Jānis Skanis ar savu skaņo balsi ir labākais teicējs, ko jebkad esmu dzirdējuse.

Kā jau minēju, vislabāk man pie sirds gāja atspēlētie mirkļi, tādēļ pārlieku modernizācija šķita tā-tā. Protams, ir jāpievēršas mūsdienu problēmām un tās jāmin, bet tas nav jādara tik atklāti (kaut gan režisoriski izcili) kā Kangaram nododot Lāčplēsi pa mobilo telefonu. Man trūka meiteņu izkārtojamies Latvijas kontūrā, man pietrūka no sirds ieliktā spožuma - bet koncertuzvedumam būs palikt koncertuzvedumam. Publisks nosodījums veidotājiem par komerciālo pārtraukumu. Kaut skatījos ar prieku un klausījos aizkustināta bez gala, es ceru, ka nākotnē tomēr es varēšu redzēt rokoperu pilnā spožumā - vienalga, vai tas būs nākotnes uzdevums, vai man izdosies dabūt pagātnē ceļojošu laika mašīnu.

Laik' no laika laivnieki
Braukdami pa Daugavu,
Pusnaktī redz divus vīrus
Stāvā krastā cīkstoties.
Tas ir Lāčplēs's, kas še cīkstās
Vēl ar svešo naidnieku.

Un ar reizi nāks tas brīdis,
Kad viņš savu pretnieku
Vienu pašu lejā grūdīs,
Noslīcinās atvarā —
Tad zels tautai jauni laiki,
Tad būs viņa svabada!

Lakricas ūdenspīpe, interesantas sarunas par nākotnes biznesa plāniem un no aukstuma klaboši zobi.

Es vairs nekad (tuvāko pāris mēnešu laikā) neparakstīšos šūt kādam kiltu. Vīriešu dzimuma pārstāvji ir ellīgi kaprīzi.

Izskatās, ka Blome šogad iet garām. Pity.

-Labs vakars, augsti godāto kaimiņ!
-Koa?
-Es te mierīgi sēdēju savā pieticīgajā istabā un biju iegrimusi interesantā stāstā, kas sajutu no ārpuses netīkamu dūmu smaku.
-a?
-Es par jūsu nāves kociņiem runāju. Nu cigaretēm taču. Mazliet dūmu smaka traucē.
-Un?
-Nu es domāju, ka varbūt jūs būsiet labs cilvēks un padomāsiet ja ne par savu sagandēto veselību, tad vismaz par citu veselību un labklājību.
-Ko?
-Vai jūs lūdzamis nenodzēstu cigareti un nemēģinātu atturēties no šī ieraduma vismaz uz balkona tuvākās pāris dienas? Es te ilgi vairs nebūšu.
-Vienalga. *demonstratīvi aizkūpina jaunu.*

Tā es arī iegāju istabā un ļāvu skaļai un mazliet smagai mūzikai nomākt manu nepatiku. Pēc nepilnām divām minūtēm no balkona aptuveni 3 metru attālumā es sadzirdēju skaļu kliedzienu "Hei!" Pēc dažām sekundēm es jau biju izkāpusi atpakaļ uz balkona un ar jautājošu skatienu skatījos kaimiņa virzienā.

-Tas ir tavs skaļais troksnis?
-Nu es Judas Priest dēvēju par mūziku, bet jā.
-Nogriez takš klusāk.
-Kādēļ?
-Traucē takš.
-Un?
-Nu traucē.
-Es nemanīju, ka šāds arguments atstāja uz jums kādu iespaidu, cienījamais kaimiņa kungs. Varbūt, bet tikai varbūt es pārdomāšu iespēju mazliet pazemināt manas mūzikas skaļumu, respektējot jūsu vēlmes.

Es nogriezu klusāk.

The prophecy claims, that one of the Children of Time will die in figh against Davros. For now, I'm assuming what most of people are - that Children of Time are: Captain Jack, Sarah-Jane, Martha, Donna and of course Rose. It's possible, that Mickey will come back, but for now, let him be. He's the tin dog anyway (forgive me K-9).

Captain Jack just can not die. Plain and simple. Kill him, wait a bit and repeat. He's out of the list. And with him being the Face of Boe - a paradox.
BBC has confirmed the second season for "The Sarah Jane Adventures", so she'll be kept alive also.
After that, things start to get interesting. First of all - Martha. There isn't a real reason for her to die and there isn't a real reason for her to live. She's got to prove herself jet - maybe with some heroic dying?
Then there's Donna Noble. She's been really fun and not being madly in love with Doctor is a great advantage for her chracter. That member of The Shadow Proclamation with "I'm sorry for your loss, which is yet to come" confused me though. Would it be that Donna will have to die for the second time in a row?
And then there is Rose - the most faithful companion. The Doctor has died for her twice now. In Doomsdays confidential two years ago some guy said, that DW isn't about death etc. This could mean that Rose is transported back to the beach (crying again) and she is dead for our universe. Or BBC has changed its mind in "no killing companions" policy and kills Rose (crying again).
I know that there will be some kind of twist, which will crush my theory and that's ok. It's going to be a sad episode anyway. Or not.
I also find it amusing, that I have Dalek mood icons. I should get (or make) something "good" side related.

I really need a hobby. Ideas?

-Knock knock!
-Who's there?
-The Doctor.
-Doctor Who?
-Yes. Have you seen my Time and Relative Dimension(s) in Space? *šajā brīdī 10tais doktors nolaiza durvis*

I've seen the future and it's good.