Kaut gan normālā situācijā man par šito nāktu bez maz vai raudiens, bet tā kā es šodien beidzot izšķīros par, ceru, pareizu lēmumu, tad jā - šovakar man par šo mazliet paradoksālo gaidāmo situāciju nāk smiekli.

Nākotnes aina.
Lieldienas. 16. aprīlis. Pie Stepaņuku ģimenes, kā jau katru gadu, ciemosies viņu "mīļotā" dievticīgā tante, kas ir pamanījusies sagandēt nervus ne vienam vien cilvēkam, tai skaitā arī Lindai (t.i. man). Protams Lieldienu rīts būs tīri jestrs, varbūt mana dievticīgā tante mani pat pielauzīs aiziet līdz baznīcai (nu iekšā iet man tā kā nevelk. Lai gan varētu mēģināt.) Un tad dienvidū jaukā meita (t.i. es) atvadīsies no visiem, kas tobrīd būs mājās. Protams visu mīlētā tante ievaicāsies, kur tad Linda dodas? Bet es tikai nomirkšķināšu acis, un paziņošu, ka šovakar apmeklēšu koncertu. Un tad es došos uz koncertu, kura publiku mana tante visdrīzāk nodēvētu par nelabojamiem antikristiem un sāktu klārēt, ka viņi degs elles liesmās.

Vispār es brīžiem esmu pārāk jauka.

Un par pēdējo aptauju - man vienkārši pārāk daudz cilvēku jautā, kam man šķiltavas, ja es nesmēķēju. Un cenšas ieborēt, ka reti kuram cilvēkam blakus šķiltavām nav arī cigarešu paciņa.