Ilse Kahrklis

26. Marts 2014

09:08

sveiciens no zombijlandes!

nezinu, kas Annai uznācis, bet viņa neguļ. jau otrā nakts, kad mostas ar stundas starpību. vakar piecos ieslēdzu gaismu un sāku dienu, šodien piecos biju gatava bērnu met pa logu ārā. vakar S arī naktī bļaustījās, viņaprāt pie A negulēšanas biju vainīga es, jo aizbraucot uz saunu pabaroju Anni un viņa vēlāk vakariņu laikā neesot neko ēdusi. vakar, visu dienu cītīgi sekoju līdz A ēšanai. visu dienu labi ēda un vakariņās izēda lielo šķīvi ar putru, kas viņai ir netipiski. bet vienalga naktī bija koncerts.
vakar sevi par negulēto nakti iepriecināju ar jauniem dziju kamoliņiem. rezultātā tapa divas cepures. Annai protams. vēl divas citas adīju un ārdīju un adīju un ārdīju. šodien turpinu. vēlāk gan ir plāns pabraukāties riņķī apkārt.

vakar atradu, kur Jēnā labo planšetes un mobilos. visi teica, ka nekā tāda Jēnā nav, bet ir gan - pretī dzijas veikalam! kas uz tās pašaas ielas, kur mans zobārts. runājot par zobārstiem - to zobu, par kuru es jau gadu sūdzos, tik tālu daveduši, ka jārauj ārā. manā skatījumā tā ir tīra zobārsta vaina. tagad tik jāizdomā kā viņiem radīt to pašu viedokli. blāviens! vaina vai nevaina, bet manam zobam čau....

par darbiem - izskatās, ka reģionā ir tikai viena vērā ņemama vakance šobrīd, jo jau trīs atšķirīgi galvu mednieki mani mēģina tai savaņģot. interesanti, ka katrs stāsta kaut ko citu. savādāk - paguglēju Jēnas firmas. kantorim, kurš trīs gadus atpakaļ man piedāvāja pilna laika slodzi par 800 eiro mēnesī, atkal brīva vakanze. izlasīju sludinājumu, atcerējos intervijas un noskurinājos. nākošajā naktī murgoju, ka pieņemu viņu piedāvājumu, pēc tam sēžu turpat uz trepēm un runāju pati ar sevi - kas ar mani nav riktīgi.

vakar pusotru stundu pļāpāju ar veco kolēģi pa tel. viņam stāstot pati sev noformulēju dažas lietas. ja es meklēju Jēnā darbu, bet aizdoma mega liela, ka visdrīzāk neko labu neatradīšu. vai nu būs jāsamierinās ar sliktākiem nosacījumiem/algu vai atkal jābraukā. pagaidām gan vēl nav panikas. jāaizsūta pāris iniciatīvpieteikumi.

es ļoti ceru, ka Annai drīz pāries tas, kas uznācis. cerams tā ir tikai pāreja no bēbīšstāvokļa uz maza bērna saprātīgumu. Līnai tas bija ap 11to mēnesi. Maksim neatceros. iespējams vēl nemaz nav bijis :D jociņš. vispār Anna vairs gandrīz nemaz nespēlējas ar savām mantām. izņēmums ir viņas "DJ pults". tur labprāt uzkavējas. spaida pogas un tirinās. savādāk 128 reizes jāvirina visi skapīši un jākrāmē visas atvilknes ārā. šobrīd Annas kontā ir saplēsts mazais šķīvītis un lielā skaistā māla bļoda, ko mamma man uzdāvināja. šausmīgi žēl. mēģināšu salīmēt. lietot nevarēs, bet es nespēju izmest ārā.

vēl pavisam svarīga lieta - es beidzot uzvarēju Kristiānu katanā!!!!! man likās, ka tādu pro es nemūžam neuzvarēšu, bet man sanāca.

10:09

nesen uz vienu manu bērnu pukstu vairāki ieteica uztvert lietas ar humoru. es it kā nesūdzos par humora trūkumu, bet reizēm man liekas, ka jābūt stingrajai mammai un kaut kā jāreaģē. gala beigās es vienmēr atgriežos pie secinājuma, ka mēs (es) jorpojām esam smilšukastes līmenī. kā toreiz spēlējām ģimenes un vecākus, tā arī tagad - atrodot role model, noskatoties viņa izdarības un ar pārliecību prezentējot tālāk kā savu.

ļoti iespējams es neesmu laba mamma, bet maniem bērniem jāizaug ar tādu kāda viņiem ir.

visiem ir kaut kādi skeleti skapī un āža kājas, kuras cenšas nomaskēt un noslēpt. saprotot, ka neviens nav ideāls, dzīvot kļūst neticami viegli. vairs nav jālamā valdība vai kretīns, kurš noparkojas divās stāvvietās uzreiz.

sen sen sen mana mamma man iemācīja spēlēt kājas ģitāru. es savējiem parādīju. viņi vēl b/d gāja. kopš tā laika tā ir neatņemama mūsu joku sastāvdaļa. sevišķi Maksim. šodien mēs mācījām Annai kratīt matus/galvu ritmā. mazā nesaprata, tad mēs vnk rokas gaisā cēlām un melodijai līdzi līgojām.

tagad, kad mammas nav, un Maksis kājģitāru spēlē, man liekas, ka mamma sēž uz mākoņa un smejas. protams, sākumā viņa dusmojās, ka no visa mācītā, rādītā un stāstītā, uz nākošo paaudzi nododas kājģitāra, bet tagad viņa pilnīgi noteikti smejas. redzēs, ko mani mazbērni reiz pārņems. jau tagad mēģinu sevi noskaņot, ka tas nebūs tas, ko man būtu gribējies. iespējams mani mazbērni pat nerunās latviski..
Tags:
Powered by Sviesta Ciba