Vakar biju uz šito ten pāroskarotu "Graustu miljonāru". Tik sirsnīgi sen nebiju vīlusies - nu ja, filmēts labi, skati iespaidīgi, a doma, a doma ta kur??? Puika bērnībā satiek meiteni, ko nespēj aizmirst visu mūžu. Filmas happī endā satiekas. Stāsti manim Daugaviņa. Parādiet man tos abus zaķīšus pēc pāris gadiem, tad redzēsim, kāda ir tā mūža mīla.
Tik pat ļoti vīlos arī lasot "Romeo un Džuljetu". Puikiņam 14 gadi, meitenei 13 (ja nemaldos). Abi satiekas tikai vienā "tusiņā", vēlāk satrakojas un izdara pašnāvību. Es to uztvēru kā stāstu par dzimtu konfliktiem, par bezjēdzīgu nāvi, par da jeb ko izņemot mīlestību.
Kā lasīju vienā grāmatā - ja nebūtu filmu un literatūras, tāda lieta kā "romantiska mīlestība" cilvēkiem pat prātā neienāktu. Grrr...