Skaļi izteiktas domas

6diena bija fantastiska. Spontāni izdomāta ideja iepriekšējā vakarā. Ļipa un Papriks gribēja braukt uz jūru. Es nolēmu pievienoties un beigās aizbraucām uz Mellužiem pie Morija un Washuļa. Kopīgs(tiesa, mazliet paauksts) pikniks jūras krastā. Diemžēl mums nepaveicās ar to, ka apsēdāmies tieši aiz glābēju bāzes, jo kad gribējām doties pie jūras tuvāk tad atskanēja sirēnas. Un tā kā tur apkārt neviena nebija sapratām, ka tās ir domātas mums. Nelieši ><. Tālāk tika kopīgi uzcelts sniegavīrs ciklops(acs vietā bija kolas bundžiņa, bet tā kā tas bija ciklops, tad šis defekts piedodams), kura vārs ir Gregs/Pārsliņa :D
Pēc tam jau sekoja slidīšanās pie karstas tējas, kaķu kaitināšana ar lāzerīti un došanās mājup. Jā, vienvārdsakot Fantastiski pavadīta diena. Vairāk tādu braucienu. Žēl tikai, ka došanās pie viņiem man katru reizi izmaksā piecus lašus.

Es tikpat kā nekad skatoties filmas neraudu. Protams, ka ir tāda sērīga noskaņa bet tas arī viss. Taču tikko noskatoties vampīra dienasgrāmatas man nudien asara nobira. Viņš beidzot atrod kādu ko mīlēt, taču beigās viņam sava mīļotā jānogalina lai izbeigtu viņas mokas.Tā aina bija aizkustinoša.

Šodien bija tā diena, kad es pie stūres pavadīju ilgāko laiku kopš ieguvu tiesības. Līdz šim mana braukšana pārsvarā izpaudās Olaine-Rīga-Olaine pati kad kaut kur aizbraucu vai aizvešana/atvešana māsu no tusiņiem un tas nebija nekas traks, jo tās bija nepilnas divdesmit minūtes.
Taču vakar tētis mani mazliet pārsteidza ar paziņojumu ka viņam nepieciešama palīdzība un bija jāatved kāda mašīna no Lietuvas. Tad nu šodien sēdāmies un arī uz lt braucām. Uz turieni pie stūres nesēdēju, taču atpakaļceļā(Rišoki vai kaut kā tā bija pilsēta) jau man bija jābrauc, jo tika vesta arī otra mašīna. Taču jau pēc pirmās pusstundas es sapratu ka miegu ciet. Apstājāmies malā, saslapināju seju ar sniegu un uzslēdzu mašīnā auksto gaisu. Līdz lt robežai tiku. Laikam jau sāka iedarboties pierašana un arī tiekot iekšā latvijā vairs mniegs nenāca.
Rezultātā šis bija pagaidām garākais brauciens man,jaunajam šoferim, ko biju piedzīvojusi. Divarpuss stundas pie stūres. Turklāt dabūju iemēģināt arī leišu ceļus. Katrā ziņā, tālbraucējus neapskaužu un kaut ko tādu ilgāku laiku negribēšu atkārtot. Tas protams nav mazinājis manu vēlmi braukt, tikai ar norunu, ka ne ilgāk par stundu. Neesmu vel gatava gariem ceļojumiem

Jaunais gads tika sagaidīts pavisam mierīgā gaisotnē mājās kopā ar ģimeni. Tiesa, līdz ar to ap vienpadsmitiem radās vēlme kaut ātrāk pienāktu 2011 lai varētu mierīgi aiziet gulēt. Taču arī pēc jaunā gada sagaidīšanas gulēt nesanāca jo bija māsa jāved uz vienu ballīt, Kā rezultātā arī šogad pie šampanieša netiku un kad atbraucu tad bija jau izdzerts un jaunu pudeli manis dēļ neviens netaisījās taisīt vaļā. Bet es par to nesūdzos jo tā taču ir lieliska iespēja atkal tikt pie stūres, kas pēdējā laikā nav bieži.
..........
Toties šodien atkal uz darbu, no kā es labprātāk izvairītos :/

Jā tas nu ir noticis. Par spīti visam un par spīti visiem remontiem mans kompis ir oficiāli miris. Likās jau ka problēma būs atrasta un varbūt varbūt izturēs līdz pavasarim, kad būs nauda lai nopirktu jaunu, taču viņš acīmredzot bija domājis savādāk un man arī bija žēl ieguldīt naudu lai vel mēģinātu atrast problēmu
Turpmākos četrus mēnešus būs jāpaļaujas uz mājinieku žēlsirdību ka viņi būs gatavi mani laist pie abiem pārējiem. Un tieši nelaikā es pasūtīju tēta kompim bateriju no ebaya ko ja pirms tam viņš savu kompi bija atstājis mājās, tad tagad gan jau ka to ņems līdzi
Dzīve ir draņķīga >

Man sagribējās dabūt atpakaļ MSN. Tas pat nekas, ka lielākā daļa kas man bija piedraugoti tur ir dabūjami arī skaipā. Taču dranķība ir tāda, ka nevaru atcerēties ne savu epasta paroli ar kuru tur esmu iekšā ne arī msn paroli >< Būs jāpārinstalē un jauztaisa jauns konts

Es protams zināju, ka otrs cietais disks, kuru ielika manā kompī ir mazāks par to, kas bija iepriekš, taču nebiju domājusi ka būs TIK mazs. No 55GB ir palikuši vairs tikai 14 GB. Es bez maz vai no krēsla nokritu kad ieraudzīju katastrofāli mazo skaitli un pēc tam vismaz pusstundu biju šokā un galvā atbalsojās vien teksts. 14gigabaiti, 14 gigabaiti(un nē es nepārspīlēju) Sen jau domāju pirkt ārējo cieto disku, taču visu laiku vilcinājos. Tagad esmu pārliecināta ka IR jāpērk.....Ek...

Šodien sanāca uzdurties viena cilvēka profilam twiterī, par kura esamību biju jau aizmirsusi. Tikai tad atcerējos, ka mēs taču viena otru saucām par draudzenēm. Es vairs neatceros skaidri kas mūs noveda līdz tādam līmenim,ka mēs vairs nekontaktējamies nu jau piecus gadus, taču ne jau par to ir stāsts. Es vairāk aizdomājos kā būtu, ja mēs pēc tik ilga laika satiktos, Vai atcerētos viena otru pēc izskata? Vai mums būtu par ko runāt? Laikam jau nē. Viss jau atkarīgs no cilvēka. Par vienu gan esmu gandrīz pārliecināta. Diezin vai mēs tad varētu saukt sevi par ko vairāk kā tikai paziņas.

~~~~~~~~~~~~~~
Ak jā, es nekur nebiju pazudusi. Tepat vien biju. Tikai nerakstīju neko.

Man tikko pateica, ka man nav nākotnes. Forši. >

Es protams saprotu ka mums kā ceturtajiem kursiem jādod vairāk brīvības. To skola jau parādīja iedodot mums brīvas 5dienas(jaunākajiem kursiem tādu atlaižu nav) taču atvainojiet, ja starp stundām ir četru stundu (rēķinam kā 60 min stundas nevis 40 min)pārtraukums, tad tas jau ir mazliet par daudz.

Jāsāk domat ko darīt no 10.00-14.00

Vakar sanāca atrast savu pirmo kešu :) Devos uz Jūrmalu ciemos pie vecmammas. Zināju, ka viena kvartāla attālumā atrodas paslēpt kešs, tad nu arī būtu bijis grēks neaiziet. Aizgāju. Kad ieraudzīju muižas( tā bija pamesta muiža celta kautkādos tur 20gs sākumā)sabijos, ka tādos plašumos neko neatradīšu. Īpaši jau tāpēc, ka kešs bija mikro. Taču tad atcerējos bildes un aizgāju līdz bildēs esošajiem objektiem. Atcerējos hintu un pārāk krita acīs viena vieta pēc hinta. Beigās bija arī. Prieks par atrasto kešu ar bija. Pierakstījos un devos prom.
Nākamais manā plānā ir kešs, kas atrodas pāri ielai pie manas skolas.

P.S.Neliels skats uz muižu http://img.geocaching.com/cache/log/9296be1b-33bc-463f-bb0d-81fe88eb8ff3.jpg

Visu dienu tāds kā nogurums un žāvas. Lai gan, nav jau arī brīnums. Celties pussešos nav diez ko omulīgi un patīkami. Toties tā vietā pirmo reizi biju Rīgā tik agri(septiņos jau) Un neskatoties uz to, Gaiļezerā tāpat smagi kavēju, jo visu laiku maldījos pa tiem slimnīcas gaiteņiem un devos uz nepareizajām vietām. Nākamreiz braucot uz gaiļezeru būs jaiegādājas atsevišķa viņu slimnīcas karte xD

Skola pamazām tuvojas un jāsaka, ka man pat gribas lai ātrāk sāktos. Apnicis sēdēt mājās bezdarbībā. Un vispār sajūtas varētu būt savādākas ņemot vērā, ka šogad vairs nebūsim ne kaut kāds jaunākais kurss, ne pa vidu, bet gan pašās beigās. Tā teikt vecākie.
Mazliet dīvaini, ka visi mani bijušie klasesbiedri nu ir pa augstskolām/universitātēm kamēr es vel vidējo cenšos iegūt.

..............
P.S.Dumjā klaviatūra.Gaidu kad pienāks stipendija lai kompītim varētu pasūtīt jaunu. Savādāk apgrūtinoši rakstīt postus un g un h jāspiež no screenkeyboard

Zibens bez pērkona ir dievīgs. Gandrīz vai tikpat skaists cik bija Krētā. Tik Krētā toreiz bija kolosālāks

Līmeņi ir zinām, varu būt tālāk mierīga

Termometra rādītājs ēnā pietuvojies atzīmei +38° un es jūtos kā pēc sporta stundas
Pēdējais laiks lai rīt uz nedēļu muktu prom uz Jūrmalu

Skola arī man ir beigusies, taču nav tā sajūsma kas citus gadus. Kaut kā nejūtos priecīga par to un es pat zinu kapēc :/

Rodas sajūta, ka mēs mājās drīz paliksim bez zeķēm. Lielāko daļu savā īpašumā ir paķērusi čiepa un paspēj sagrauzt pirms atņemam ;/

Ziņojums iz skolas mājaslapas

"Sakarā ar Centralizētu eksāmenu matemātikā
piektdien (03.06.2010.) visas stundas tiek atceltas,
izņemot G41, G42, G43 grupām!"

Mazliet jūtu līdzi tām trīm grupām kurām, šodien bija neliels abloms ieraugot šo ziņu. Tikai es nesaprotu ar ko matemātika atšķiras no angļu valodas ar latviešu valodas eksāmeniem. Pērn pie tam mums tāda laime nespīdēja :S
Katrā ziņā vel tik viens murgs palicis ^^

Lūdzu, vnk lieciet visi mani šobrīd mierā :/