Skaļi izteiktas domas

Šodien sanāca uzdurties viena cilvēka profilam twiterī, par kura esamību biju jau aizmirsusi. Tikai tad atcerējos, ka mēs taču viena otru saucām par draudzenēm. Es vairs neatceros skaidri kas mūs noveda līdz tādam līmenim,ka mēs vairs nekontaktējamies nu jau piecus gadus, taču ne jau par to ir stāsts. Es vairāk aizdomājos kā būtu, ja mēs pēc tik ilga laika satiktos, Vai atcerētos viena otru pēc izskata? Vai mums būtu par ko runāt? Laikam jau nē. Viss jau atkarīgs no cilvēka. Par vienu gan esmu gandrīz pārliecināta. Diezin vai mēs tad varētu saukt sevi par ko vairāk kā tikai paziņas.

~~~~~~~~~~~~~~
Ak jā, es nekur nebiju pazudusi. Tepat vien biju. Tikai nerakstīju neko.