Atminas
Šodien sanāca uzdurties viena cilvēka profilam twiterī, par kura esamību biju jau aizmirsusi. Tikai tad atcerējos, ka mēs taču viena otru saucām par draudzenēm. Es vairs neatceros skaidri kas mūs noveda līdz tādam līmenim,ka mēs vairs nekontaktējamies nu jau piecus gadus, taču ne jau par to ir stāsts. Es vairāk aizdomājos kā būtu, ja mēs pēc tik ilga laika satiktos, Vai atcerētos viena otru pēc izskata? Vai mums būtu par ko runāt? Laikam jau nē. Viss jau atkarīgs no cilvēka. Par vienu gan esmu gandrīz pārliecināta. Diezin vai mēs tad varētu saukt sevi par ko vairāk kā tikai paziņas.
~~~~~~~~~~~~~~
Ak jā, es nekur nebiju pazudusi. Tepat vien biju. Tikai nerakstīju neko.
~~~~~~~~~~~~~~
Ak jā, es nekur nebiju pazudusi. Tepat vien biju. Tikai nerakstīju neko.
Un mans pirmais teikums viņai bija, kad satikāmies:
-Tu esi tikpat gara cik es!
Tas tāpēc, ka agrāk es viņai sniedzos knapi līdz plecam. Visā visumā mēs atpazinām viena otru un varbūt arī Tev der pamēģināt, jo Tu pilnīgi neko nevari zaudēt. Varbūt vienīgi iegūt. :)