Ar meiteni, kuru satikšu šo piektdien es pazaudēju visus kontaktus, kad gāju piektajā klasē, bet mēs sastapāmies kaut kad kad gāju trešajā vai otrajā kursā augstskolā. Jā, droši vien mēs ne tikai vairs neesam labākās draudzenes, bet vispār vairs neesam draudzenes un tomēr man ir ļoti svarīgas tās īsās satikšanās pat neskatoties uz to, ka iespējams mums īsti nav ko pārrunāt.
Un mans pirmais teikums viņai bija, kad satikāmies:
-Tu esi tikpat gara cik es!
Tas tāpēc, ka agrāk es viņai sniedzos knapi līdz plecam. Visā visumā mēs atpazinām viena otru un varbūt arī Tev der pamēģināt, jo Tu pilnīgi neko nevari zaudēt. Varbūt vienīgi iegūt. :)
(
Lasīt komentārus)