|
|
|
June 12th, 2017
03:10 pm
Tā ir, kad nepieraksta.
Vairs neatceros, kas tas bija par lidaparātu, kas man šonakt nepatika, - tam nolaižoties vai manevrējot uz leju, bija paātrinājums, no kura sāka burbuļot galva. Izteicu neapmierinātību, un mani izvizināja kosmoplānā augšup (ja tās zvaigznes tā zibēja garām, tad jau ar gaismai tuvu ātrumu), tas bija forši.
Ak jā, un seksa saorganizēšana arī bija :) Patīkama.
|
September 26th, 2016
03:00 pm
Ko tādu es joprojām atceros no šīsnakts sapņa - kaut kur sabiedriskajā transportā man nejauši nogrieza plaukstu, es to paķēru līdzi lai kādā brīvā brīdī liktu piešūt, bet pēc laiciņa izrādījās, ka tā nemaz nav manējā, man joprojām ir abas ... un līdzpaņemtā nepiederošā.
|
May 26th, 2016
01:23 pm
Kaut kāds trīssēriju sapnis.
1. kādai jaunai studentītei sajūsmināti saku, ka viņas internacionālais studijbiedru kolektīvs ir lieliska iespēja pilnveidot valodu prasmes. Viņa tielējas, ka tā nemaz nav.
2. viktorīnā tiek uzdots jautājums, kā senslāvu valodā sauca ikvakara mazgāšanos. Es jau gandrīz vai sliecos par labu vārdam baņa no (spāņu!!!) bañarse, bet kādā sakarā krieviem lai baņa būtu katru vakaru?
3. ļoti gara, detalizēta sērija, kuras efektīvākais brīdis ir paskatīties, kas virs galvas tā svelpj pāri, un ieraudzīt raķetes (iespējams, ar kodolgalviņām), kas lido uz galvaspilsētu, un pēc tam netālu ietriecamies zemē trīsstūraino militāro lidmašīnu. Protams, mobilie sakari ir izbeigušies un līdz ar to visi pierastie sakari; katrs atbild tikai pats par sevi.
|
October 19th, 2015
11:15 am
Parasti mani transporta sapņi ir saistīti ar nepaspēšanu uz lidmašīnām un autobusiem. Šonakt bija kaut kas radikāli atšķirīgs.
Tenterējot uz mērķi, biju spēku izsīkumā saļimusi ceļmalā ar smagu un rūsainu cirvi rokās. (No malas izskatījos salietojusies, bet tik un tā viens no garāmbraucošas mašīnas uzņēmās par mani šefību nogādāt tur, kur pati nekādi nespētu aizklumburēt.)
Mums meklējot pareizo šķērsielu, kādā brīdī attapos, ka esmu pazaudējusi cirvi! Un skaidri zināju, kurā vietā tas palicis!
Parasti es sapņos kavēju lidmašīnas un vilcienus tāpēc, ka mani aizkavē bagāžas pakošana.
Šoreiz mani pamodināja dilemma - atgriezties pēc cirvja vai tomēr ne :)
|
May 10th, 2014
07:56 am
Svaigēšanas blakusparādība ir spilgti sapņi. Vakar tas bija krāsainu lidojošo zivju šovs aiz krustmātes mājas loga un spēle, kur attēlā jāatrod tie paši elementi, kas peizāžā. Kādā brīdī ieraudzīju, ka attālāk fonā ir cilvēku grupa viens pret vienu gan gleznā, gan dzīvē. Savukārt šonakt gulēju, stāvot kājās braucošā pārbāztā Meksikas nakts vilcienā. Pēc pamošanās, loģiski, sāku ar sevi sarunāties spāniski :)
http://www.unlimitedspanish.com/ (ja jau to iesaka effortless english izveidotājs, tad acīmredzot šis ir kaut kas labs!... uz priekšu, lavendera!)
Svaigēšana vairo motivāciju, uzlabo garastāvokli un sniedz jaunas idejas :) Kā ar libido kāpumu, redzēsim vēlāk, bet tāda blakusparādība arī ir raksturīga... Neēdiet salātus, ja jums nav ar ko kniebties!
|
November 7th, 2013
10:38 am - nakts ķinītis
Pirmām kārtām, kā jums patiktu saldumi, kas ir krāsām bagātu reālu dzīvības formu izskatā? Tev ir želejkaramele gliemezis, kas, nolikts uz galda, sāk rāpot, un krāšņa konfekšķirzaka, kas liek nopietni apdomāt apgalvojumu "ēdu visu, kas nekustas".
Vēlāk atnāk putojošs okeāns, uzkāpj 10 metru paisumā un aizber manas grotas ieeju ar krāsainiem akmeņiem. Mani izvelk ārā pa otru pusi kāds nebaltas ādas rases pārstāvis.
Un visbeidzot ir stāvēšana uz žoga, kamēr pinkaina tola govs cenšas iebadīt man pa kājām un ar zobiem grauž žoga stabu, ka skaidas vien lec :)
|
May 26th, 2013
02:05 pm
Pareizi Roberts saka: būtu labi, ja veikalā varētu visus ūdeņus nogaršot, pirms pērc. Mangaļi - riebjas. Venden - šausmīgi riebjas. Mīļotais Nabeglavi šobrīd par stipru. Rasa tāds maigs, to var iedzert. Darbā mani rīt gaida Sigulda vai Valmiera, cerams, būs lietojams. Un šobrīd man šķiet, ka tējas nedzeršu vairs visā savā mūžā, kā kaut ko tik pretīgu vispār var iekšā dabūt. (Kaut gan Greenfielda milky oolong labprāt atkal pamēģinātu, tikai nevienā veikalā to vairs neredzu.) Grūti mums, smalkiem ļaudīm :)
Pamodos septiņos, nodomāju - kurš tad svētdienā tik agri ceļas! - un svētlaimīgi nogulēju līdz pusvieniem. Bija vērts: tik krāsains sapnis sen nav bijis.
Koridorā ieraugu pīkstam krāsainu mēnesi vecu kaķēnu - pamats balts, simetriski plankumi - šokolādes brūns, zeltains un tumši zils. Izskatās kā maziņš panks, jo no galvas līdz skaustam krēpju josla. Kur ta mums tāds kaķītis varēja rasties, būs ieklīdis no āra, kur viņam droši vien māte. Izliekam aiz durvīm pagalmā.
Pēc brītiņa koridorā ir vēl viens tikpat maziņš minka, šoreiz balts ar zeltainu plankumu. Tad jau kaķu "avots" ir tepat mājā! Jā: puika pirms trim dienām uz ielas atradis kaķeni ar bērniem, iebāzis mugursomā, atnesis uz māju, un... tai pašā vakarā aizbraucis uz laukiem, atstājot visu atradumu aiztaisītā somā.
Fiksi ejam ārā savākt mazo panku - tur viņš galīgi nosalis spiežas pie mājas sienas kopā ar vēl vienu pilnīgi baltu brālīti vai māsiņu. Tagad nu mums ir fantastiski mīļa pūkaina kaķene ar trim kaķēniem. Kaķene arī ir krāsaina - tie paši balts, brūns, zeltains, bet viņai ir tumši zila seja un krūteža, gluži navi tonī.
Man ar to zvēru bija tāda drusciņ saziņa bez vārdiem.
Aktuāls jautājums: kur pārdod ūdensnecaurlaidīgu audumu? Pirms diviem gadiem tūrisma veikalā nopirku tā saukto 'ūdensnecaurlaidīgo' jaciņu - nu, tagad pēc braukšanas pa gluži nelielu lietu ikreiz esmu cauri slapja. Savukārt pagājušās vasaras motobraukšanas nodarbībās instruktori man deva "darba apģērbos" par desmit latiem pirktas virsdrēbes, kas nelaida cauri ne pilītes, pat ja garāmbraucoša mašīna stiprā negaisā apšļāc no galvas līdz kājām. BET, protams, tie darba apģērbu praķi ir tālu no stilīguma :) Vienīgā izeja ir kaut ko uzšūt no TĀ materiāla.
|
|
|