|
|
|
September 19th, 2016
10:45 am - sienāzis čakli transformējas par skudru
Šogad ābolu pagrabā nolikām ļoti maz kastu (laikam tās garšīgākās ābeles nebij noražojušas). Arī sulas ir uz pusi mazāk. Pēc ābolu sulas spiešanas datumiem es varu mērīt savas traumatizācijas ilgumu - pērn uz šo pasākumu man bija beigts plecs, šogad - kāja :)
Taču ābolu čipsi ziemai top pilnā sparā. Ja es zinātu, no kā aizņemties vēl vienu augļu žāvējamo aparātu, būtu varen labi. Un ja es zinātu, kur bez maksas dabūt plastmasas spainīšus ar vāku, būtu pavisam lieliski.
Kā mums šogad krājumos nav - tas ir melleņu ievārījums un sēnes.
|
12:05 pm - par to vecumā pienesto ūdensglāzi
..tā laikam ir tipiska eiropiešu variācija par senseno tēmu "bērna pienākums pienest kaut ko vecākiem tad, kad viņi paši nevar tam aiziet pakaļ" :)
jo senajiem ķīniešiem bērni esot apkalpojuši vecākus mīlas rotaļu laikā - pienesot tik ļoti noderīgo ūdens glāzi, augļus un tml. :)
|
10:14 pm - Ir nu gan dieniņa!
Izrādās, ka internetā visu laiku esmu skatījusies nepareizu šova versiju (nevis pilno, interesanto, bet īsināto). Izrādās, ka darbiniekiem jau pirms laba laika ir piedāvāts barters ar tuvējo sporta klubu, tikai es par to neko nezinu. Izrādās, ka tāltālajā ābeļdārzā esam atstājuši uz ceļa divas visgaršīgāko ābolu kastes (kaimiņi zvana un brīnās). Mājupceļā mani nopļūtī putns. (Tā ir zīme, ka laiks izmazgāt un nolikt vasaras drēbes.) Pie veikaliņa kāds gudrinieks pieķēdējis savu divriteni šķērsām - tādējādi aizkraujot ar to pilnīgi visas stāvvietas. Nopērku nepareizo veļaspulveri - galīgi ne Kastani, pēc kura gāju, bet attopos tikai tad, kad esmu jau samaksājusi par divkilogramu paku Rex. Izgājusi ārā, konstatēju, ka priekšējā riepa nolaidusi gaisu, steigšus jārullē uz servisu. Vakarā ielieku mazgāties mīļāko Monton krekliņu savā mīļākajā krāsā - elektrozaļā, bet izņemu ... sūnzaļu. (Tie acīmredzot ir Rex jociņi, ar kādu alķīmiju to var dabūt gatavu, ij domādama neizdomāšu, jo baltās zeķītes joprojām ir baltas.)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |