Krāsu redze ir iedzimta, bet var uztrenēt kaut kādās saprāta robežās.
Aplis - trenniņa jautājums, jo mazāk sasprindzina plaikstas muskuļus, jo labāka līnija sanāks.
Pilns internets ar tā saukti krāsu apli, kur kur arī būs paskaidrojumi, kas ar ko jājauc. Vienīgā problēma, dažādām krāsām (pigmentiem + saistviela) ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs, kas to ietekmē. Aiz tam lētajām eļļas krāsām un akrilam ir sarežğīti uzjaukt violeto toni.
Droši vien tas ir subjektīvi atkarīgs no uztveres īpatnībām.

(Reply to this) (Thread)

Piedod, rakstīju no telefona, aiz tam gramatika klibo.
Plaukstas muskuļi, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ņemos ar akrilu, un man liels pārsteigums bija okera likšana klāt visam...
krāsu aplis ir mācīts skolā, un vai man no tā liela jēga bijusi? ja turklāt jājauc trīs četri toņi kopā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār priekš mācīšanās akrils nav labākais sākums, bet tas nu tā. Vieglāk sistēmu saprast ar akvareli.
Nē nav jājauc trīs vai četri, sāk ar diviem un okers nav obligāti. Principā, jaucot vairāk par trim sanāk "dubļi".
Aplis ir ļoti labs pamats izpratnei, varbūt vaina skolotāja interpretācijā, bet nekas labāks par apli nav izgudrots, visa pārējā krāsu mācība pamatā pakārtojas šim.

(Reply to this) (Parent)

un tā iedzimtā krāsu redze ir iemesls, kāpēc viens saka - šī kārts ir rozā, otrs - lillā? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā

(Reply to this) (Parent)