|
March 6th, 2017
lavendera | 02:46 pm Par sacensību nav runa. Ne jau obligāti diviem cilvēkiem ir jāizkaujas vai jāskrienas, lai būtu skaidrs, kurš no viņiem ir stiprāks/veiklāks, līdzīgi arī ar gudrību - tā izpaužas visparastākajā ikdienā, attiecībās ar pilnīgi visiem, un ir novērojama, ne tikai un vienīgi eksaminējama/pārbaudāma.
"Vajadzība būt par kādu noteikti dumjākam" man asociējas ar situāciju "rekur Jānis, es gribu būt par viņu stulbāka". Vajadzība, lai vīrietis ir gudrāks, - "es pameklēšu tādu vīrieti, uz kura viedumu varu paļauties, no kura man ir ko mācīties, un pats galvenais - ar kuru man nepaliek garlaicīgi". Jā, un man liekas, ka ir normāli, ka vīrietim ir zināšanas, ko sniegt sievietei un ar kurām sievieti atbalstīt jomās, kurās viņai zināšanu/iemaņu trūkst. Savukārt nepieciešamība sievietei mācīt vīrieti, lai paceltu viņu līdz savam līmenim, asociējas ar "mamma pamācīs dēliņu". Ar mammām neguļ. Vajadzība mācīt vīrieti mani vienkārši besī. Tas, protams, absolūti neizslēdz, ka es zinu vairāk svešvārdu, protu labāk salikt komatus un esmu plašāk informēta par dažādām daudzpusīgām tēmām nekā konkrētais vīrietis, kuru es uzskatu par gudrāku, pie kura konsultējos man svešākās jomās un kas ir lielāks eksperts tieši savā konkrētajā nozarē.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |