Tieši tā teātra vēstneša teātrī nebija.
Īsumā: izrāde skatāma, taču nekas tāds, ko atcerētos vēl pēc nedēļas. Par ko kustību režisoram nominācija, īsti nesapratu, lai gan novērtēju, cik racionāli aktieri visu izrādes laiku apdzīvoja telpu (kāda daļa no kustībām gan ir visiem teātra studiju audzēkņiem zināmie kustību vingrinājumi). Ja mēģināts uztaisīt kārtējo "latviešu stāstu", līdz tam nedavelk ne teksta daļa, ne sniegums. Liels izrādes fragments (tā soļošana pa kvadrātu) atgādina politiska komentāra lasīšanu priekšā no avīzes (intonācijas precīzi tādas, it kā kāds būtu izsaukts klases priekšā politinformācijā nolasīt svešu tekstu). Sāku skatīties pulkstenī arī garajā vingrošanas ainā.
Vienīgi meitene bija tāda dabiska, uz viņu bija interesanti skatīties.
Īsumā: biju, redzēju, nenožēloju, otrreiz neietu, citiem nereklamētu.

(Reply to this) (Parent)