Kuldīga
« previous entry | next entry »
May. 14th, 2014 | 12:18 am
Pa ceļam Māras kambari izskatījās pēc tetovētām vulvām (jo aprakstīti no vienas vietas (he) ar iniciāļiem un gadaskaitļiem). Īvandes ūdenskritums ir skaists, bildes nedara godu tam pelēko debesu, gravas tumsas, melnā akmens un zaļo sūnu mieram. Ja kāds tur pakārtos uz atvadām runātu par viņa takta trūkumu. Pie šī ūdenskrituma tikai indējas. Un tad Kuldīga, skaista un izmirusi. Dienā pār rumbu vēl leca zivtiņas. Aukstā naktī uz muzeja sienas brīvdabas kīnō, Salna Pavasarī (eh). Nakts pīppauzes apenēs ar skatu uz tiltu.