Piebrauc autobuss. Skatos tāds papilns, parasti tik pilns viņš ir pieturas 3 tālāk. Iezipojaas 2 pirms manis stāvošās kundzītes. Domāju vai es tur vēl ielīdīšu. Nepaspēju neko daudz izdomāt, 'iecēla' mani autobuša un iespieda pasažieru bariņā. Aiz manis izrādās pietika vietas vēl 2 cilvēkiem. :) Taisot durvis ciet saspieda mūs draudzīgāk kopā. Braucam. Vis būtu ok, ja es varētu izkustināt roku, kurā ir kapeiks priekš biļetes. roka ir iespiesta starp 2 pasažieriem un nemaz nedomaa izkustināties. Mocījos labu laiku - izdevaas. Tikām arī konduktore bij pievirzījusies klāt. Viņai šķiet bij vēl grūtāk - maza augumā, berzējās kaut kur zem pasažieru padusēm, un visi kas bij daudz maz garāgi mēģināja viņai atstutēt elkoņus uz galvas un vēl viskautkādi bojāja tā jau necilo frizūru. Izkustināju roku cik varēju, jamā tāpat, nauda veiksmīgi trāpīja viņai rokā un es veiksmīgi tiku pie biļetes. Sasmaidījāmies. Patīkamni, cilvēks optimismu nav atstājis autobusa aizmugurē. Ar to konduktores prieki beidzās, jo viņa arī tik iespiesta. Ne uz priekšu ne atpakaļ :D Tikām līdz nākamai pieturai! Autobusa durvīm veroties vaļā piepieda mani blakus esošajam pasažierim tik tuvu, ka ja tas būtu gribošs ( un varošš) vīriets - varētu pat ieņemt bērnu. Diemžēl (vai par laimi) tā bij kundze gados, nee nu slaida, stalta un vispaar smuka, bet taa kaa man pat parastu lezbisko novirzhu nav, kur nu vēl pret vecākām sirmām kundzēm, tad man šī 'satuvināšanās' sevišķu sajūsmu neizraisīja. Autobusā neviens kā par brīnumu neuzdrošinājās vairs zipoties iekšā. Durvis auzvērās, ar inerces spēku atlipinot mani no blakus esošās pasažieres. Patīkami. Bez sevišķiem stapgadījumiem nobraucām vēl vienu pieturu. Tur gan pūlis bij satrakojies un trausās par visām varītēm iekšā. Tas izdevās kādiem 4 laikam. Vis jau būtu feini, ja man roku, ar kuru turējos pie 'trubas' nebūtu draudzīgi iespieduši starp jau minēto pasažieri un kādu kungu gados. Nepaspējām izkustēties no pieturas kad roka sāka tirp. Līdz nākamajai pieturai roku vairs nejutu, bet sevišķas vajadzības pēc viņas arī nebija, iestumdīja mani autobusa viducī, turēties tur nav kur un nav arī vajadzības, visapkārt pasažieru siena. Braucam viļojoties te uz priekšu te atpakaļ atkarībā no šofera veiktajām darbībām ap gāzes un bremzes pedāļiem. Patīkami. Lab ka man nav jūras slimības. Nākamā pietura. skatos kas notiekas pie durvīm. Daži cilvēki iekaapa, izstiepjoties vienai pasažierei aiz viņas stāvoša vienkārš izkrita no busa :D Lab ka uz kājām. Nobraucot vēl vienu pieturu dažai pasažieri izkāpa un es aizsniedzu 'trubu'. Nobraucu vēļ dažas pieturas. Radās doma ka jāsāk skatīties cik tālu ir aizbraukts, ka nepašauj garām. Skatiens uz tablo - ģertrūdes iela. aga, jaatraušas ārā. Vajadzētu pagriesties. Pagriezos. Piestūma pie durvīm. nu lab, vismaz nevajadzēs daudz kustēties. Piebraucot pie pieturas saprotu ka mājas nav pareizās, ir tikai Matīsa iela. Noturos starp 2 straumēm tomēr autobusā. Nokustamies vēl vienu pieturu kuraa tad nu varētu kāpt ārā. Gandrīz uzsāku kustību, kad jau izrādās ar straumi esmu iznest ārā. Arī patīkami :) Pus10. Nu re, izklaide ir izvērsusies stundas garumā. Var doties pasēdēt mīkstā krēslā pie kompa :)