22:56
Pagaidu risinājums precīzi pēc manis paredzētā scenārija.
(Kas gan tas par risinājumu, problēmas taču nepazūd tāpēc, ka par tām uz laiku aizmirst, bet laiks ir vienīgais lielums, uz kuru paļauties, vai ne, esmu mierīga - ir lietas, kuras jāatstāj pašplūsmai.)
23:29
Šodien pa ceļam uz lidostu klausījos radio 101, tāds sūds, come on, Grēviņš bezsakarā muld un liek kaut kādus
gaļimus remixus, dienā kāds no tiem radio čaļiem gan lika normālu mūziku, īpaši priecīgi, kad sāka skanēt goran gora, es tajā mirklī tieši jutos ārprātīgi aizskarta, ka visa šoseja, sākot no Carnikavas pagrieziena, līdz pat Kalngalei, nē, līdz pat Garciema pārbrauktuvei, ir nobērta ar granti un maksimālais ātrums ir tikai 50 km/h - tur aiz pagrieziena sākumā ir 70, es jau iemetu trešajā, plānoju baigo uzrāvienu taisīt, skatos, bļe, kaut kāda grants visur sabērta. Tad nu lēnām vilkos, šķembas no pretimbraucošajiem lidoja man, nabadzītei, virsū, un nodevos liriskām pārdomām par attiecībām un taisnīguma trūkumu šajā pasaulē.
Nu ja, bet es atkal pārmetos uz citu tēmu, patiesībā jau viss, ko gribēju teikt - man nepatīk tas jaunais radio, dienā vēl tā, miju ar swh rock, bet vakarā, mājās braucot, man Grēviņš tik ļoti zajebal, ka sāku klausīties visu pēc kārtas un noķēru vienu ļoti krutu, popsīgu krievu hītu par to, ka
odinočestvo svoloč, odiončestva cyka, un sasmējos, jo atmiņā atausa omīte, kurai par
svoločiem īpašs stāsts.