laumas_beerns

Recent Entries

You are viewing the most recent 15 entries.

25th January 2021

3:26pm: Londonā bija sasodīti auksts. Un tas arī apmēram viss, kas man nāk prātā.

23rd January 2021

10:22pm: Mājās ir trīs cepeškrāsnis. Cik no tām šonedēļ darbojas? Pareizi, neviena!

***

"Joker and the Thief"

***

King of Spades might be finally making his appearance.

***

Mana jaunā draudzenīte varētu būt enerģijas vampīrs. Mēdz būt piepešas galvassāpes un dizziness pēc komunikācijas ar viņu.

18th January 2021

11:56am: Tā tizlā sajūta, kad ej uz netālo latviešu veikalu un nomaldies, aizej pa nepareizo ielu, kaut staigāts tur jau gadiem un teorētiski to rajonu pārzini kā savus piecus pirkstus. Vienkārši tāpēc, ka ej pa citu ielas pusi. To ar mani izdara divas brīvdienas vienatnē, kā vienmēr. Ikdienas ritmā ar mani tā nav. Visu izdarīšu, atradīšu, komunicēšu un arī tape machine zibensātrumā sataisīšu, ja vajag. Bet tagad sāku saprast, kāpēc pusaudzībā man īsti neļāva izmantot gāzes plīti, lol. Es taču dzīvoju savā galvā.

17th January 2021

1:12pm: Varbūt, ka es visu mūžu esmu bijusi mazliet out of my body.

16th January 2021

10:14am: Ātri pagatavojamā auzu putra ar pilnpienu, kanēli un mellenēm ir viena no lietām, ko pēdējā laikā esmu iemīlējusi. Kas vēl - rumāniete ar siltām, tumšām, smejošām acīm. Tad, kad visi cauru dienu nēsā sejas maskas, acis ir vienīgais, ko ievēro. Gives me quite a bonus, finally. Kas vēl - ilga, karsta duša pēc garas maiņas darbā. (Ik)vakara meditācijas, kas mani attīra un līdzsvaro, piešķir krāsas cilvēkiem un necilvēkiem. Snychronities.

15th January 2021

9:13pm: Let's kill them with kindness and bury with a smile. :)
8:44pm: Episka sniega sega. T.i., pēc šejienes standartiem. Vakar visu dienu putināja, gandrīz ieputināja arī visus autobusus, sākās paniska takšu saukšana etc. Pārsteidzošā kārtā, autobusi tomēr vēl kursē un pēc grafika! Atbridu mājās ar slapjām darba kurpēm, nosalusi un izsalkusi, a kas mani tur sagaida? Spēcīgs žūstoša silikona smārds... :)

13th January 2021

10:22pm: Mani izmisuma pilnie kaucieni ir tapuši sadzirdēti un mājās jau otro dienu notiek remonts. Tas ir patiešām jauki.

11th January 2021

9:42pm: Es neesmu neglīta. Skatījos šovakar spogulī un secināju, kārtējo reizi, ka man piemīt savdabīgs glītums. Kādam es pat varētu šķist skaista. Bet man joprojām pārlieku nerūp pašas ķermenis.
5:55pm: Another maintenance issue just reported. Ar visām bildēm. Sāku justies kā bomzis. Sazvanīju ofisu un dāma otra līnijas galā sacīja: "It is quite a process, but I will let them know it is urgent". Viss apriebies.
4:24pm: Kad/ja mēs visi tiksim veiksmīgi vakcinēti pret Covid, varētu pamazām sākt voluntierošanu zvēru patversmēs. Ja man šobrīd jāizvēlas, ko darīt ar atlikušo dzīvīti, es vislabprātāk strādātu ar zvēriem.
3:20pm: Izskatās, ka pārvākšanās tik drīz nenotiks. Fucking Covid.

Vākties vajag, jo tā īre, ko maksāju šeit, nekad nav bijusi adekvāta. Pašlaik ir tā - mitra viena ārsiena, no tā izrietoša nelietojama vannasistaba, jau nedēļām nedarbojas ne drēbju žāvētājs, ne plīts, regulāri noplīst kārtējais boileris. Nekad netiek labots vai mainīts, kamēr tu turpini maksāt par savu elles caurumu un nesūdzies pārāk skaļi. Kaimiņi pirmajā stāvā pašlaik ir tikai angļi, kuri mani necieš tāpat kā es viņus. Pēdējā epizode bija piektdienas vakarā, kad uz 5 min atnāca L., lai atdotu man šo un to, un mēs ārā pastāvējām, parunājām. Drīz vien no savas istabas iztesās viens alkoholisks tēviņš, bļaudams: "It's that fucking Latvian again! I'll chop her head off!", lol. Resnā milzene un sīkā, blējošā kaza gan nu jau piesargās, ko saka un cik skaļi ballējas, jo zina, ka par izgājieniem informēšu aģentūru.

Anyhow, blakus ielā ir pieejama svaigi izremontēta istaba mājā, kurā joprojām notiek svaigs remonts, darbojas ierīces un mitinās iebraucēji. Vismaz tā esmu manījusi. Man vairs nebūtu tik daudz space, nebūtu arī sava ledusskapja, bet tā ir maza bēda, ja tik tur nezog. Tas ir labs sākuma variants un ar laiku uzrastos arī kas labāks un plašāks. Bet es nevaru šo istabu pat ne apskatīt vienīgajā darba dienā, kas man ir brīva pa ilgiem laikiem, jo ir lockdown un viss ir jārezervē iepriekš, pie tam visi pašlaik ir drausmīgi aizņemti.
11:53am: Divas dienas būs tā pagājušas - plūstoši, not really here or there, or anywhere at all. Ir atgriezusies tā vecā sāpīgā ilgošanās, tā sajūta, ka pietrūkst.

Man ir teikts, ka Latvijā neatgriezīšos, atradīšu laimi tepat Anglijā, pie tam visai drīz. Man nevajag vairs to laimi. Tāpat ar cilvēkiem nesapas. Varbūt tagad sapasētu, ja es beidzot ļautu sev pa īstam būt. Es joprojām nezinu, kā to izdarīt. Bet man negribas nekādas darīšanas ar cilvēkiem vairs, ir pārāk labi būt vienai. Daži gan var šķist interesanti, bet... it is always fleeting, like a dream in a dream, in a dream.

Man vienmēr tik ļoti vajadzēja kādu, kas paņem prom manu vientulību, aizpilda to milzu tukšumu manā dzīvē. Man vajadzēja zaudēt prātu, lai tas mainītos. Vajadzēja būt tam sunim, ko sper ar kāju, tā atklāti un kolektīvi, kam vienārši ieņirdz purnā. Jo sunītim bail kost, sunītis jau atstiepis ķepiņas un tusē šķīstītavā. Sunītim ir tik ļoti, ļoti žēl... Tā ja. Vajadzēja palaist vaļā visu, pie kā vēl turējos, un attapties brīvā kritienā.

Mana dzīve joprojām ir kā plašs, sniegots klajums, bet tajā vairs nav auksti un vientuļi.
10:56am: Man tik ļoti riebj veikt telefona zvanus. Goda vārds, vajag cigareti, lai kam tādam saņemtos. Bet emigrēt uz jaunām mājiņām vajag un steidzami, un šajā valstī mēs visi taču esam ļoti jauki un civilizēti, vai ne?
P.S. Tad, kad mūs ir iespējams sazvanīt.
12:18am: Manai mātei vārdā bija Lauma.
Powered by Sviesta Ciba