Below are 25 recent journal entries, after skipping 225

	2020.10.24  01.04 Sex differences in children’s social development and early play patterns nicely illustrate both the attempt to socially impose this vision on other people and why doing so is akin to walking upstream. Some progress can be made with continual effort, but once these are relaxed human nature washes it away. https://quillette.com/2020/10/20/the-real-causes-of-human-sex-differences/

	2020.10.23  17.11 Ar feisbuku esmu veiksmīgi ticis galā, tas ir, ieeju, apmēram reizi nedēļā un neko pat īsti nedaru. Tagad vajadzētu tāpat atšūties no tvitera. Ciba paliks pēdējā.

	2020.10.19  12.12 Vai cienītajiem kino speciālistiem ir kādi ieteikumi par Riga IFF? 3-4 filmas, kas būtu jāredz?

	2020.10.14  12.26 Bērni pa nakti nomocīja. Un šorīt atklājās, ka beigusies kafija. Briesmīga dzīve.

	2020.10.11  17.48 This version was first performed at the Kärntnertortheater on 23 May 1814, again under the title Fidelio. The 17-year-old Franz Schubert was in the audience, having sold his school books to obtain a ticket.

	2020.10.06  20.14 Nekad nebija ienācis prātā, ka visu mūzikas vēsturi var skatīt kā nemitīgu mēģinājumu dabūt lielāku kačku. Rietumu klasiskās tradīcijas sākums parasti tiek iezīmēts ar Ars Antiqua laikmetu, tas ir ap 13. gadsimtu, dod vai ņem. Tad sākas tas, ko sarunas karstumā varētu saukt par mākslas mūziku, Notrdamas skola. Tajā laikā atsāk apzināti pasūtīt, komponēt mūziku. Dominē vokāls a capella. Un tad fast-forward: renesansē mākslas mūzikā ienāk stīgu un pūšamie instrumenti, barokā jau formējas orķestri, pienāk klāt timpāni. Klasicismā orķestri izaug par mūsdienu orķestra pamatu (tā saucamais divkāršais orķestris), parādās dažādi citi sitamie instrumenti, īpašī Mocarts mīlēja operās izmantot visādus sitamos niekus. Tad romantisms ar savu gigantomāniju, kuras akcents laikam ir Mālera 8. simfonija. Vai varbūt Berlioza Sēru un triumfa simfonija ar saviem simts pūtējiem. Un nogrand Svētpavasaris. Tad karš. Kad pēc 1. pasaules kara mūzika aiziet uz askēzi un introvesiju (Otrā Vīnes skola), klusumu starp sērijas notīm aizpilda džezs. Varbūt pirmais īstais grūvs. Un pēc tam jau pieslēdzas elektrība un elektroniskie instrumenti, tai skaidā skandas – var iegūt tādu jaudu, kāda Bēthovenam sapņos nebija rādījusies. Jāpaklausās krievu hip-hops.

	2020.10.06  18.45 Pazīstams (man pazīstams) komponists no Māstrihtes atsūtīja saiti: https://www.youtube.com/watch?v=MzXoVo16pTg&feature=youtu.be Es īstenībā ļoti priecātos, ja arī mūsu orķestri reizēm mācētu šādi par sevi pasmieties. Tas liktu viņiem izskatīties vairāk pēc cilvēka, nevis pēc relikvijas uz pjedestāla.

	2020.10.03  17.48 Starp citu, paldies par Einfelda "Večiem". Ar baudu izlasīju, varbūt materiāls noderēs.

	2020.09.15  20.02 Varbūt jums ienāk prātā: kas latviešu literatūrā varētu būt līdzigs Jānim Ezeriņam? Groteska, nāve, farss, trešs.

	2020.09.07  19.29 Pēc nedēļu ilgas mīcīšanās uz vietas, šodienas piecas taktis šķiet varoņdarbs.

	2020.09.02  14.07 Eksis bija ok. Bet vēl labāk ir tas, ka man vairs negribas ielīst no kauna zemē, kad Nopietna Komisija klausās manu muzončiku. Divi varianti: 1) Es rakstu drusku jēdzīgāk (kas būtu labi). 2) Ir iestājies lielāks pofigs uz to, ko citi par mani domā (kas būtu vēl labāk!).

	2020.09.02  12.16 Šodien provēšu iestāties maģistrantūrā. Es bez tās iestādes vairs nevaru dzīvot.

	2020.08.26  23.01 Nogriezu sev siera gabaliņu. Tas, nez kāpēc, garšo taisni tā, kā Saulkrastu vasarnīcas ledusskapjī pašā apakšā aizmirstais. Pagājuši kādi 35 gadi, bet tāda viena garša, dankš!, un atsauc atmiņā tūkstoti ainu. Kaimiņos dzivoja 14 gadīgs čalis, kurš drīkstēja (tagad nesaprotu, kā tas vispār bija iespējams) braukt ar tēva moci (tas stūrēja tālbraucējautobusu, vasarās reti bija mājās). Viņš mēdza mūs – mani un kaimiņu meiteni Guntu – šad tad vizināt. Aiz mājas bija tāda it kā neliela kāpa, bet noaugusi, tai augšā trīs priedes. Burtiski tā. Un aiz priedēm ceļš, un tas ceļš gāja pa lielu pļavu (tagad nesaprotu, kā tas vispār bija iespējams, ka tā pļava nebija apbūvēta – metrus 150 no jūras...), un pļavai pa vidu: baltikrāsota meteostacija ar visām tām mazajām ietaisēm uz tievajām kājiņām. Un netālu no meteostacijas es vienreiz atradu lielu pūpēdi. Lūk tā!

	2020.08.26  12.25 Studenti uzaicināja taisīt mūziku diplomdarba izrādei. "Mans nabaga Marats". Lasu lugu un dzirdu B.B., A.K. un V.D. balsis. Grūti būs šo slāni nokasīt.

	2020.08.21  23.53 Man īstenībā nenormāli patīk, kā skan gruzīnu valoda mūzikā.

	2020.08.20  22.43 Gāju uz CopyPro drukāt "Stiksas" partitūru, atstāju maku. Kamēr biju koncertā, meitene bija uzrakstījusi man feisbukā ziņu, ka maks ir pie kasieres. Aizgāju, paņēmu, pateicos. Tagad meitene uzaicināja feisbukā draudzēties. Ak, skaistie deviņpadsmit!

	2020.08.02  20.02 Par vārdu "buržuāzisks". Manai un vecākām paaudzēm šis vārds skolā tika izmantots faktiski kā sinonīms vārdam "slikts". Lai gan nu jau ar zināmu smīniņu, bet vārdu "buržujs" kā zināmu nosodījumu izmanto vēl tagad. 1. Būtu interesanti uzzināt, kāda ir pirmā asociācija ar šo vārdu tiem ļaudīm, kas dzimuši pēc 91. gada. 2. Manā skolas laikā vēstures stundās Lielo Franču revolūciju vēl dēvēja par Franču Buržuāzisko revolūciju (lai pretnostatītu proletariāta revolūcijai). Aizdomājos, kādu konkrēti profesiju pārstāvji tika uzskatīti par buržujiem, un salikās, ka vai tik liela nozīme tur nebija advokātiem, ja var ticēt šim rakstam – https://ageofrevolutions.com/2016/02/29/the-legal-origins-of-the-french-revolution-the-case-of-jean-baptiste-treilhard/ tā varētu būt. Vai tāpēc joprojām demokrātiskās sabiedrībās tāda nozīme ir advokātiem?

	2020.07.25  15.21 Pirms kāda laika, šķiet, feisbukā bija diskusija par to, kā latviski apzīmēt non-fiction literatūru. Šodien pamanīju, ka Google to sauc par dokumentālismu.

	2020.07.23  23.02 Pie ta paša darba – ģeniāls lietotāja komentārs: "I'm 15 mins in, and they are still tuning." Šis man atgādināja stāstu par Juri Karlsonu, kurš kādā LNSO mūzdienu mūzikas koncertā, stīgu skaņošanās laikā pa jokam, bet diezgan skaļi pajautājis Maskatam: "Vai jau sākās?"

	2020.07.23  20.47 Ļoti labs komentārs pie šī Šnitkes ieraksta: https://youtu.be/yaaRk0c-780 "Likewise, Concerto Grosso No. 1 is a high-velocity funhouse of masks."

	2020.07.23  00.40 Kančelli orķestra skaņdarbu vadošā intonācija ir ļaunu vēstošs maigums.

	2020.07.14  21.30 Eh, lai iet vēl viens. Pie Mālera Devītās pēdējā akorda (Re-bemol mažora trijskanis) ir rakstīts "ersterbend" – mirstot. Leonards B. mirst 26 sekundes.

	2020.07.14  20.48 Sen neko neesmu par Māleru rakstījis. Šoreiz par interpretāciju: var atrasties ekspresīvāki izpildījumi, vai skaudrāki, vai precīzāki, bet tāda Mālera stīgu skaņa, kāda ir Bernsteinam (ar vāczemju orķestriem), nav nevienam citam. Un man šķiet, ka šīs skaņas atslēga slēpjas tieši ieraksta tehnoloģiskajās īpatnībās. Proti, Bernsteins ir vēlējis mikrofonus likt vairāk, un tuvāk, nekā parasti. Jo – Exhibit A: viņš dabū tik bliezīgi intensīvu fff, kādu citos ierakstos nav, un – Exhibit B: tik maigu ppp citos ierakstos netaisa, jo nevar tikt pāri ieraksta troksnim (un to ppp var just, piedodiet, ja zin, kā skan dzīvs instruments tuvumā: tas nav vienkārši klusāk, tas ir cits tembrs – tik maigs un zīdains kā jaunuves vaigs). Tāds, lūk, homoerotisks novērojums.

	2020.07.06  22.58 Diemžēl šķiet, ka tad, kad man iedeva diplomu, man atņēma talantu.

	2020.06.24  23.32 Pirmo reizi vairāku dienu laikā piegāju pie datora. Trāpījās šis raksts: But when we turn on our smartphones built on ingeniously developed transistors that show we can overcome nature’s entropy, we log on to dating apps and enter a world that is built on shadows of the social structures of our primeval savanna ancestors. Technology has not enabled us to escape the brutal social inequalities dictated by our animal natures. https://quillette.com/2019/03/12/attraction-inequality-and-the-dating-economy/