| |
[Aug. 28th, 2014|02:37 am] |
|
viņa mani pievīla ar tukšu skaņu "džili, džili, dzili, dzinn" |
|
|
| |
[Apr. 12th, 2012|11:31 pm] |
|
. |
|
|
| |
[Nov. 5th, 2010|06:19 pm] |
|
Tava sirds ir atvērta. Tu tā uzskati, vai ne? Ne sūda, vecīt, ja tu neatpazīsti savu personīgo jēzu. Nu nenāks viņš viss tāds gariem matiem, talārā un pēc priekšrakstiem. Viņš nāks nepiemērotā brīdī un tu viņu atpazīsi tikai ar sirdi. Ja tev tāda ir. |
|
|
| |
[Nov. 11th, 2009|06:13 pm] |
Es vakaros nācu tev sakārtot segu.
Es nometos ceļos pie tavas gultiņas, noliku galvu blakus tavējai un ieelpoju tavu smaržu. Es sakārtoju tavu matu šķipsniņu ar visvieglākajiem pirkstiem, kādi man jebkad bijuši. Es skatījos uz tevi tumsā un nojautu, ka tu smaidi. Tu smaidi. |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2009|10:54 am] |
Visi ir mērgļi, bļē, neviens neredz manī to skaistumu, to dzidro dvēseli, fak. Visi ir lūzeri, bļē. Zinu, ka tādas gaismas priekšā, kā es, var piemeklēt sniega aklums, bet nu sīkie tārpi, nelieniet man tik tuvu!
Kur tu esi, mans baltais andalūzieti Babieca, nāc! Jāsim savās ikdienas gaitās! Bļē!
Un ja man kāds līdīs skaidrot, ka es pats kaut ko nesaprotu, nu fak, ziniet - man nekas nav jāsaprot!
Stulbs es neesmu.;) |
|
|
| |
[Oct. 13th, 2009|10:45 pm] |
Mana sirds ir cieta kā tikko nozagtais ļergas aparāts, bļe. Jāuzraksta par to, kā es šodien vēmu, vēmu rīstīdamies, plīstot asinsvadiem acu ābolos, ieķeroties Dainu skapja atvilknēs.
Kad es nejauši uzskrienu tekstiem par to, kā kāds ar roku lēni slīd pār izliekumiem, tad pavelk biksītes sāņus un sāk atkal slīdēt, tad kaut ko tur strauji pagriež, kaut ko tur bāž, tad atkal slīd, un tā tur murkājas piecu lapu garumā, man rīklē saskrien kuņģa saturs, bļe.
Fak, es zinu, esmu slims. Vajadzētu taču ķert kaifu no tik vienkāršām lietām, bļe. |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2009|11:15 pm] |
|
Man ir atnācis vaļa rāvējslēdzējs un dvēsele. Un piedegušie kruasāni mani vairs neinteresē. |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2009|02:53 pm] |
Bļē, kā gribas pateikt kaut ko gudru un nesvīstošu. Bet nu, fak, viss jau ir kādreiz pateikts. Un tāds īblis jau es neesmu, lai atkārtotos. Es esmu lielāks.
Vakar gāju mājās un raudzījos peļķēs. Kas tik tajās neatspīd: uzraksti, neuzraksti, trolejbusi, tramvaji, skaisto modeļu apakšbikses, es pats...
Zvaigznes peļķēs neatspīd nekad, ja līst. Lija.
Šodien esmu ļoti sentimentāls, fak. Man gribas gulēt zemē un skatīties debesīs, sajust sniega pārslas sev uz plikajām kājām.
Kā vīrietis es esmu valdzinošs, vīrišķīgs, bet cinisks un ātras dabas. Gudrs.
Es pats sev esmu lielākais ienaidnieks. |
|
|