|
Oct. 12th, 2009|02:53 pm |
Bļē, kā gribas pateikt kaut ko gudru un nesvīstošu. Bet nu, fak, viss jau ir kādreiz pateikts. Un tāds īblis jau es neesmu, lai atkārtotos. Es esmu lielāks.
Vakar gāju mājās un raudzījos peļķēs. Kas tik tajās neatspīd: uzraksti, neuzraksti, trolejbusi, tramvaji, skaisto modeļu apakšbikses, es pats...
Zvaigznes peļķēs neatspīd nekad, ja līst. Lija.
Šodien esmu ļoti sentimentāls, fak. Man gribas gulēt zemē un skatīties debesīs, sajust sniega pārslas sev uz plikajām kājām.
Kā vīrietis es esmu valdzinošs, vīrišķīgs, bet cinisks un ātras dabas. Gudrs.
Es pats sev esmu lielākais ienaidnieks. |
|