| |
[Oct. 29th, 2009|10:54 am] |
Visi ir mērgļi, bļē, neviens neredz manī to skaistumu, to dzidro dvēseli, fak. Visi ir lūzeri, bļē. Zinu, ka tādas gaismas priekšā, kā es, var piemeklēt sniega aklums, bet nu sīkie tārpi, nelieniet man tik tuvu!
Kur tu esi, mans baltais andalūzieti Babieca, nāc! Jāsim savās ikdienas gaitās! Bļē!
Un ja man kāds līdīs skaidrot, ka es pats kaut ko nesaprotu, nu fak, ziniet - man nekas nav jāsaprot!
Stulbs es neesmu.;) |
|
|
