| |
[Oct. 13th, 2009|10:45 pm] |
Mana sirds ir cieta kā tikko nozagtais ļergas aparāts, bļe. Jāuzraksta par to, kā es šodien vēmu, vēmu rīstīdamies, plīstot asinsvadiem acu ābolos, ieķeroties Dainu skapja atvilknēs.
Kad es nejauši uzskrienu tekstiem par to, kā kāds ar roku lēni slīd pār izliekumiem, tad pavelk biksītes sāņus un sāk atkal slīdēt, tad kaut ko tur strauji pagriež, kaut ko tur bāž, tad atkal slīd, un tā tur murkājas piecu lapu garumā, man rīklē saskrien kuņģa saturs, bļe.
Fak, es zinu, esmu slims. Vajadzētu taču ķert kaifu no tik vienkāršām lietām, bļe. |
|
|
