*&%% |
*&%% | 8. Okt 2007 @ 15:17 |
---|
es ar labprāt nedotu. bet tā tiešām nav izeja, jo telefons IR vajadzīgs!
bet lielākie sūdi ir tas, ka jams pazudis, sāka raudāt un aizbēga, nav. ko man darīt. nezinu kur aizskrāja, sanervozējās bērns pa riktīgam.
nuu.. es teiktu, ka tūlīt atskries tak atpakaļ - tu taču viņu pārlieku nesalāmaji
nē, pateicu tik ka paliks tagad pagarinātājā, jo nav telefons no kā piezvanīt ka nāk mājās.
bet fū jau atradās.
es jau aizdiebu pa maršrutu, kur mani pārķēra vīrs un turpina tagad stafeti līdz skolai...
domāju, kamēr nav atslēgts, neviens svešs viņu nav atradis...
|
From: | str |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:34 |
|
|
|
(Link) |
|
nu līdz kurienei varētu būt aizskrējis? aiz šķūņa? domā kur tālāk? vnk prom no acīm ne?
nē, bij līdz nestei... ar divu puņķu straumi uz lūpām pārnāca nobimbājies...
|
From: | str |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:53 |
|
|
|
(Link) |
|
es gan neko nesaprotu no audzināšanas, bet pērienu būtu atrāvies - par aizskriešanu
nu jā!
bet no loģiskās puses pēriens tikai atmiņu sašķobītu, mēģinājām restaurēt, kur licis, kur gājis, tāpat kreņķis liels pašam.
tāpat jau tūlīt tēvs pārnāks pa maršrutu nobizojies meklējot - dabūs ar!
no savas bērnības atmiņām: varbūt kkādā vecuma posmā tas baida nākošreiz (iespējamā nākošajā reizē) nebēgt, bet aizvainojumu atstāaj nu TAAADU.... tjipo, tā jau slikti jūtas, vainīgi, tik ļoti slikt, ka skrien prom. atnāk vēl pats atpakaļ un pēriens! a kurs samīļojiens, atbalsts un kāds skarīgs sods vai audzināšanas paņēmiens? jack ļoti labu ieteica.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |