*&%% | 8. Okt 2007 @ 15:17 |
---|
kādus mērus lai pieņem, kad sīkais pazaudē telefonu? |
nopūsties un gādāt jaunu.
p.s. mēs jau jaunu sporta aprīkojumu iegādājām...:(
pazaudējāt?
psec, kamēr es zvanu vīram un prasu ko lai daru, sīkais pazudis! %^$*&(*_)+* nav. nu nav. kur aizskrējis kazbuks mazais!
aha. pazaudējām ar galiem. Vienu piektdienu ņēma uz treniņu. treniņš nenotika, es vakarā nenokontrolēju, vai ir. Pēc tam visu nedēļu meklējām.. mums bija iedāvināts īstais basketbolistu tērps no abām pusēm velkamais un čības nopirktas ar ļipučkām.. NU tad noraudājam - un aizvakar nopirkām jaunas čības. (laime, ka vēl atradām gandrīz tieši tādas pašas!!!! bet nu viegli tas nebija.. a tērpu - nu piesolīja, ka varbūt vēlreiz uzdāvinās..:D
Bet tā jau ar viņiem notiek, ka šis tas pazūd. pagājušogad mums pat skolas soma vienreiz pazuda (nu aizmirsa skolā:DD)
Bet telefonu es nedodu līdzi. Mums stāv mājās, bet mums jau it kā nav nepieciešamība.
|
From: | jack |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:24 |
|
|
|
(Link) |
|
nopirkt iedot palietot lielāko sūdu par 5 ls, lai pakaunas nedaudz skolnieku priekšā, tad par kādu labu darbu nopirkt labāku un tad to jau vairs nepazaudees, tad točno :)
tā ir doma.
bet redz jams jau netīšām ir pazaudējis, jo visas pirmās klases laikā nekas tāds nebija noticis un telefons viņam ir svēta lieta!
|
From: | jack |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:33 |
|
|
|
(Link) |
|
Nu jā, bet tomēr. Nav jau dāmīte svārciņos, ir bikses un ir jāmāk turēt. Speciāli jau protams ka nepazaudēja, bet šitāds sods nav sāpīgs, ir sakari un laiks piekrāt kapeiku labākam mobzim :) Nākamreiz būs uzmanīgāks, tiesa žēl jau arī nabaga pārbijies... savā ziņā saprotu...
|
From: | str |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:25 |
|
|
|
(Link) |
|
man būtu ieteikums- nedot telefonu, bet pilnīgi saprotu, ka šai situācijā tas nerullē.
bet kur pazaudēja? varbūt atņemts?
es ar labprāt nedotu. bet tā tiešām nav izeja, jo telefons IR vajadzīgs!
bet lielākie sūdi ir tas, ka jams pazudis, sāka raudāt un aizbēga, nav. ko man darīt. nezinu kur aizskrāja, sanervozējās bērns pa riktīgam.
nuu.. es teiktu, ka tūlīt atskries tak atpakaļ - tu taču viņu pārlieku nesalāmaji
nē, pateicu tik ka paliks tagad pagarinātājā, jo nav telefons no kā piezvanīt ka nāk mājās.
bet fū jau atradās.
es jau aizdiebu pa maršrutu, kur mani pārķēra vīrs un turpina tagad stafeti līdz skolai...
domāju, kamēr nav atslēgts, neviens svešs viņu nav atradis...
|
From: | str |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:34 |
|
|
|
(Link) |
|
nu līdz kurienei varētu būt aizskrējis? aiz šķūņa? domā kur tālāk? vnk prom no acīm ne?
nē, bij līdz nestei... ar divu puņķu straumi uz lūpām pārnāca nobimbājies...
|
From: | str |
Date: |
8. Oktobris 2007 - 15:53 |
|
|
|
(Link) |
|
es gan neko nesaprotu no audzināšanas, bet pērienu būtu atrāvies - par aizskriešanu
nu jā!
bet no loģiskās puses pēriens tikai atmiņu sašķobītu, mēģinājām restaurēt, kur licis, kur gājis, tāpat kreņķis liels pašam.
tāpat jau tūlīt tēvs pārnāks pa maršrutu nobizojies meklējot - dabūs ar!
no savas bērnības atmiņām: varbūt kkādā vecuma posmā tas baida nākošreiz (iespējamā nākošajā reizē) nebēgt, bet aizvainojumu atstāaj nu TAAADU.... tjipo, tā jau slikti jūtas, vainīgi, tik ļoti slikt, ka skrien prom. atnāk vēl pats atpakaļ un pēriens! a kurs samīļojiens, atbalsts un kāds skarīgs sods vai audzināšanas paņēmiens? jack ļoti labu ieteica.
|