un jau atkal... |
un jau atkal... | 18. Maijs 2005 @ 10:35 |
---|
patiesībā nav PO! Es doma'ju ka šis te iemesls bieži vien daudzus ir no TĀ atturrējis. Mana doma bija - miršana nav iemesls pārdzīvošanai. Jā - ir žēl, bet kapēc sevi šaustīt/mocīt?!!
Pilnīgi piekrītu. Protams ir skumīgi, bet nav jēgas pārāk ilgi un pārāk ļoti par to pārdzīvot. Tā vienkārši notiek un ar to ir jādzīvo tālāk, nesarežģījot savu dzīvi.
principā... reizēm neko nesarežģījot, nesāpot nav viegli.
Un man ir apnikušas tās vīzijas...
Visu uztverot reālistiski un neiedziļinoties garīgajās lietās ir vieglāk.
cilvēks ir tāds, kāda ir viņa būtība... tāds, kāds ir viņa iekšējais es, iekšējā balss, kaut kas nemainīgs, kaut kas, kas nevar uztvert vienkāršāk vai sarežģītāk atkarībā no situācijas....
Nu jā. Tā jau ir. Pats esmu reālistiks un pēc pieredzes zinu, ka man ir daudz smagāka nevis kāda cilvēka nāve, bet pārējo manu tuvinieku pārdzīvošana par to.
Pirms tam varbūt nav PO, bet pēc točna ir. Tāda bija mana doma... Tieši tāpēc nav jēgas satraukāties- tas pilnīgi neko nemaina. Itinnemaz. Ja neskaita bēru izdevumus.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |