Vai nu man tā tikai liekas, vai arī tiešām ir sācies jaunais semestris Latvijas Univeristātē.
Līdz šim man patīk, bet nogurusi jau tagad jūtos!

Tūlīt sāksies Homo Novus un ir viena izrāde, kuru tiešām gribētos noskatīties - Oāze. Njā, un tikai tāpēc, ka režisors tai ir Valters. Lai arī cik šizīgas bija viņa izrādes (vismaz tās, kuras redzēju), man tomēr patika.
Kas vēl - biju sākusi satraukties, ka Baltā nakts šogad nemaz nebūs, jo augusts strauji tuvojas beigām. Bet izrādās, ka tomēr būs 12.septembrī. Atkal tusiņš.
Bet visvairāk mani iepriecina kino festivāls Baltijas Pērle. Pirms diviem gadiem noskatījos "Breakfast at Tiffany's" šajā festivāla. Varētu ieturēt tradīciju un noskatīties vēl kādu labu un skaistu filmu ar Odriju Hepbernu - kā reiz diezgan liela izvēle.

Šķiet, ka es varētu pierast pie tā, kas man ir (vai vismaz šķiet, ka ir) vairāk un ātrāk nekā gribētu sev to ļaut. Jo pati zinu, ka būs jālaiž vaļā, bet beigās vēl izrādīsies, ka tieši es cietīšu vairāk.
Nu kā tā var būt?

Trešdiena, 19.augusts sākās lietaini, tāpēc uztraucos, vai velobrauciens izdosies. Izbraukšana bija paredzēta ar vilcienu uz Atašieni 16.45. Tomēr līdz tam laikam noskaidrojās un bija baigi okey. Ar vilcienu braucām, šķiet, 2 arpus stundas.
Atašiene.
Yes, beidzot brauciens var sākties.

Principā - tak pofig, nestāstīšu jau visu. Apnika.

Bet īsumā - bija riktīgi forši. Nu bija reizēm grūti, bet džekiem uz jautājmu, kāpēc gan nemaz nesūdzos, arētu atbildēt: "Par ko gan man sūdzēties, ja daru ko tādu, kas tik ļoti patīk?" Ritenis man bija labs, ripoja labi, arī soma nebija nemaz tik smaga. Tiesa, dibens tomēr sāpēja. Pa grants ceļiem gāja ļoti palēnām, ar daudzām pauzītēm "Bier zeit". Bauskas alus un Snikers - diezgan laba kombinācija.

Interesanta bija braukšana pēdējā dienā. Sākām Lizumā, kur pa nakti bijām palikuši X-Parkā. Aizmināmies līdz Gulbenei. Par laimi graunts ceļi bija beigušies un braucām pa asfaltu. Gulbenē arī noķērām to Vidzemes ekspresi - Gulbenes-Alūksnes bānīti. No Gulbenes izbraucām sešos, Alūksnē bijām pusastoņos - 33km pusotrā stundā, apmēram kā ar riteni.
Kamēr nopeldējāmies Alūksnes ezerā un iepirkāmies vakariņām, bija jau deviņi, bet vajadzēja vēl tikt uz Api. Mūsu mantas tika savāktas, tā ka braukšana bija krietni vieglāka. Jau izbraucot no Alūksnes sāka krēslot, bet laika gaitā kļuva pavisam tumšs. Toties braukšana bija lieliska - tāds dzestrums. Ātrums arī mums bija tīri labs - beidzot varēja just, ka braucam. Jāsaka arī, ka, šādi braucot, man tomēr pirmo reizi gribējās sūdzēties. Par to, ka tumsā neko redzēt nevar un par tām mašinām, kas, pretī braucot, neizslēdz tālās gaismas. Likās, ka tādos brīžos akla palikšu.
Bet nu pēc nepilnām divām stundām bijām Apē.
Izrādās tur bija arī Zaļumballe, bet mēs bijām tik noguruši, ka nevienam prāts nenesās uz tusēšanu. Tik labi gulējusi sen nebiju. Tik labi bija gulēt gultā un apsegties ar tik daudz segām, lai būtu patiesi silti. Nemaz negribu atcerēties tās naktis, kad guļot teltī nācās salt. Brr...

Vienīgi žēl, ka šī brauciena dēļ palaidu garām Rīgas svētkus.

Kārtējā svētdiena, kad ierodos mājās pēc vairāku dienu prombūtnes.
To izsecināju piebraucot jau pie mājas, kur pilnā sparā nenotika ceļu remonts. Atcerējos, ka tieši iepriekšējā svētdienā bija tāpat un vēl iepriekšējā arī. Un vēl divas nedēļas iepriekš arī atbraucu mājās tieši svētdienā.

Viss ir kārtībā!

Nedēļas nogalē bija "dziesmu diena Dravniekos, malkas talka vai vienkārši pabūt laukos..." - vismaz tā bija teikts pasākuma pieteikumā. Diemžēl vai par laimi malkas talku nokavēju, kad ierados, viss jau bija smuki sakrauts. Dziesmas bija - "zied ievas Siguldā" daudz un dikti. Bija pirts, bija nakts peldes. Bija skaists rīts.
Ko es tur darīju vai nedarīju, da vienalga tak. Tur bija skaisti. Overall.
Nolaidu tvaiku. Miers.

Brīva vieta jūsu reklāmai!

Vakar man prasīja, kādu grāmatu tad es lasu. Teicu - "Atomfizika".
- Kā? Bet vasarā tak jālasa kaut kas... interesants.

Šodien es pat izskatos kā meitene, Ilze pat teica - neparasti mani tā redzēt.
Un es šodien arī braucu kā meitene.
Un man kā meitenei sagribējās kaut ko saldu, jo tas palīdz pret sirdssāpēm. Nedaudz tiešām palīdz, jo pa dienu man uznāca kaut kāda škrobe. Par daudz domāju.
Sapirkos rimčikā šokolādi, arī "Laima ar riekstiem", atceroties savus mīļos kursabiedrus. Eh, būtu man tie rieksti... :P
Tagad jau tas saldums sāk šķebināt.