Šķiet, ka es varētu pierast pie tā, kas man ir (vai vismaz šķiet, ka ir) vairāk un ātrāk nekā gribētu sev to ļaut. Jo pati zinu, ka būs jālaiž vaļā, bet beigās vēl izrādīsies, ka tieši es cietīšu vairāk.
Nu kā tā var būt?