Ko lai dara, ja baigi gribās? Hm, ne to gluži par kaislību nosaukt, nez.
Cik gan ilgi var tā ilgoties?


manī mīt četri gadalaiki,
 noslēpums vien, kā tie mainās  
publika neko nejutīs
tev tas būs jāizdzīvo ainās

pirmais, kas iemīl un aizmirstas
neprātīgs sienāzis čīgā
otrais meklējot mētājas
Ņujorkā, Londonā, Rīgā

viss ko es stāstu ir beidzies
nekad nav bijis vai sen aizmirsies
mēs protams varam censties
bet mums nekad vairs nebūs, kur noslēpties
viss ko es stāstu ir beidzies
nekad nav bijis vai sen aizmirsies
mēs protams varam censties...

trešais sapņoja nolēkt no pasaules malas
tur, kur vēl nav lēcis neviens
cetrutais sasniedz korāļu salas
līdz plīsīs tam pavediens

bet tai dienā, kad tu pienāksi tuvāk
un mēs vairs nerunāsim mans vai mana
es būšu mierīgs un tu tāpat
mums būs gana...
/PV Kaislības/

es toreiz būtu aizbraukusi uz laukiem eņģelim līdzi? Jo diez vai vēl kādreiz saņemšu šādu aicinājumu...
Bet toreiz man bija bail, un aizbildinājos ar sesiju, kas mani patiešām mocīja...

Bet tam vairs nav nozīmes.

lielaka dalja no notim kas tev nav ir no gramatam dziesmusvetku tadel butu labi, ja no kada soprana aiznemtos

Tātad kaut kad jau drīzumā braucam ar daļu kora uz Vīni pelnīt naudu. Tikko kā sapratu, ka esmu vienīgā no braucējiem, kas korī iestājās tikai šogad - tātad vienīgā, kas nav bijusi dziesmu svētkos!

Nu jā, pēc idejas pelnīt naudu. Bet pagaidām izskatās, ka tas brauciens tomēr varētu izmaksāt padārgi. Principā stulbi, jo visa nauda man jāprasa tētim, pati nopelnījusi neko neesmu. Stulbi! Bet es braucu ar tādu domu, ka daļu notērētā dabūšu atpakaļ. 

Nekad nepielaid nevienu par tuvu. Kas pielaists par tuvu, to gribas paturēt, bet paturēt nevar neko. /Ē. M. Remarks./

Nevarētu iedomāties, ka gandrīz pieaudzis cilvēks var sataisīt tādu miskasti istabā un tur vēl arī dzīvot, ja vien tā nebūtu es pati.
Gribējās savākt to bardaku, bet tas nākas grūti.

Vakar braucot mājās bija sajūta - a nafig braukt uz to Rīgu. Tās bija 10 lieliskas dienas, kurās nevajadzēja uztraukties par ikdienišķiem sīkumiem.
Protams, bija arī tāda lieta, kā laboratorijas darbi - tas tiešām bija smagi. Ņemot vērā arī to, ka varūt bijām gatavojušies ne tik cītīgi. Bet nu - visi dabūjām tos 1,0 un 1,3...

Izbraucot no Riigas nezeeliigi lija, bet te ir pasakaini saulains. Nez, varbuut arii Latvijaa atgriezaas pasakainais laicins.
Tastatuurai Vaacijaa ir vietaam samainiiti y un z :P

Pirms sava 10 dienu ceļojuma ārpus valsts nolēmu "būt Cibā"!
Uztraukuma gandrīz nekāda. Tas ir visnotaļ dīvaini, jo mēdzu parasti uztraukties, nu, vienmēr!
Nu labi, tagad mani gaida divarpus stundas miega.