Man šķiet, ka mākslu paliek grūti baudīt tajā brīdi, kad saproti, kā tā tikusi veidota. Kad saporti filmas montēšanas specifiku, kad saproti mūzikas māsteringa un miksēšanas trikus. Manuprāt makslas darbs kalpo tik ilgi kamēr spēj uzburt mazu pasaulīti ap uztverošo būtni. Protams ir vēl tas brīdis kad tu māsklas veidā esi tik ļoti iebraucis, ka vari sākt to kritizēt, vai vari iespaidoties no tā detaļām, paņēmieniem. Tomēr mākslas radītāji nevar baudīt otru tāda paša virziena mākslas darbu. Protams var runāt par pēdu atstāšanu zemapziņā, tomēr tādu gadījumu uzsvēršana būtu, kā pieminēt masu slepkavu labo īpašību druskas.

Es paskatījos vecus video par dzejas dienām. Atcerējos, ka Jēkabpilī raksta dzeju uz ielām. Dzeja tiek rakstīta ar krīta palīdzību un pēc dzejas dienām aprakstīts ir daudz. Cilvēki staigā pa sarakstīto, kaķi izķurājas uz dzejoļiem, beigās lietus to visu noskalo. Un pēdējās baltās paliekas tiek aizskalotas līdz ar drēgnāka rudens laika iestāšanos. Tas man raisīja jautājumu cik maksā krīts? Vai nav lētāk pasponsorētdzīvus dzejniekus, lai tie palasa? vai šāda veida pasākumi nerada priekštatus, ka dzeja ir masvarīga, tā atrodas zem kājām, tai nav nekādas nozīmes? Tie kam patīk lasīt dzeju lasa to grāmatās un internetā, bet tie kam neinteresē dzeja nelasīs arī pēc šādas akcijas. Man liekas tomēr lielāku labumu dotu jauno dzejnieku slams, performance, muzicēšana, nevis irakstīts krīts.

I LIKE курорт

Kas ir lojāls cilvēks? Vai esat tādu redzējuši?

Ja pieņemam, ka tehnoloģijas cilvēkam ir kā protēzes, tad ne jau cilvēkam būtu jāmainās, bet tehnoloģijai jāpielāgojas cilvēka ērtumam.

Komentārs rakstam: http://www.boot.lv/zinas/eksperti-cilveku-ieradumi-digitalaja-vide-netiek-lidzi-tehnologiju-attistibai

Dzelži nav mūzika. Mūzika ir kaut kur tur ārpus iekārtām.

Mūzikai vajag telpu!

Ja kāds dzejolis, vai kāds mākslas darbs mūs neuzrunā, iemesls nevienmēr ir meklējams darbā, kļūdaini, dumji, pārgudri, stereotipiski varam būt arī mēs.

Kad cilvēks ir nonācis autoikatastrofā, viņam ir jāsniedz pirmā palīdzība cietušajiem savu iespēju robezās, jo nav garanta, ka kāds cits sniegs. Līdzīgi ir ar valsti, kā tu vari zināt, ka tai kāds palīdzēs atveseļoties?