Tā nu sanāca, kad atkal jau mana internetā meklejošana atdūrās pret Kobeinu. Vakar bija mēģis, kura laikā es nepārprotami izgāzozs, nu nebiju tāds, kādu meklēja viens cits mūziķis. Mana improvizācija tika nostādīta līdzās nullei. Uz beigām vēl pieslēdzu miķi un nodemonstrēju vienu savu solo gabalu un viņš teica, ka man pilnīgi noteikti jāiet soloizpildītāja taciņa, tātad jābūt vientuļniekam. Lai gan pagaidām tas ir izpaudies, jo kaut kā neiznāk nedz ko salasīt kopā, ne arī ar kādu pamēģināt, pārsvarā jau viens daru, un besij ka daudziem nepatīk manas idejas, kā tikai manai ausij un dažu tuvo cilvēku aisīm. Nu jā protams tagad var prātot, ka vajadzēja tomēr paņemt līdzi elektrisko giču nekā elektroakusteni, bet vai tas ko mainītu, bieži viens tik cik mājās trakoju vienatnē, tik nevaru citur izpausties, tiek uzlikti kaut kādi rāmji, tieku noslāpēts. Bet man vajag būt noteicējam un virzīt tikai savas intereses, man vajag būt kodolam, man būt kodolam, es esmu kodols, bet es nevaru koncentrēties pārlieku uz sevi, vajag lai mūzika spētu dzīvot arī bez manis.