arī man sāp zobs un es mokos. pirms gada man bija lielākas mokas, likās, ka pasaule sagrūst un es mirstu, kaut arī mirstu jau katru dienu, kaut kas atmirst arī manā prātā. tas gan jau nemaz nemierina. bet varbūt arī vajag paskatīties uz dzīvi no gaišās puses, no pozitīvisma. ja tā padomā, tad ciešanas mūs norūda, padara stiprākus. un tas jau pats par sevi ir lieliski.

(Reply to this)