Es varētu noorganizēt labas gribas, Gaismas meklējumu, galu galā, grāmatu lasīšanas utt. klubiņu! Būtu piekritēji? Lai gan, varbūt man tā ir tikai doma, mana doma, jo grāmatas šodienas cilvēkiem nav īpaši augstā vietā. Žēlums.
Šodien runājos ar tanti. Viņa pārdzīvo to, ka es nerunājot ar viņu. Centos paskaidrot, ka nevajag visu tik ļoti ņemt pie sirds, ka problēma ir manī. Bet, domāju, viņa nesaprata. Bēdīgi. Viņa tagad cer, ka es būšu pati laime un saule. Ak, nē. Es nespēju. Ne tagad, kad mani spēki tikai atgriežas. Es vienkārši nespēju atgriezties tai tumsā. Un, ja viņa mani izaicinās, uzspiedīs šo mākslīgo labestību, labumu - es kritīšu atpakaļ. Smagi kritīšu. Man riebjas izlikties. Tāpēc arī esmu tāda. Kāda esmu! Tas nav attaisnojums! Tas ir fakts!
Es gribētu būt eņģelis. Māte Terēze. Es nevaru veikt brīnumus. Bet es mēģināšu mācīties! Mīlestība palīdzēs! Mīlestība ir lielais spēks! Mīlestība veic brīnumus!
Es kļūšu labāka! Es kļūšu saule. Vismaz kādam! Es kļūšu eņģelis! Kaut sev!
Ja pasaule to nejutīs - to jutīs tuvākie1 Tie, kas manā sirdī mājo!
Šodien runājos ar tanti. Viņa pārdzīvo to, ka es nerunājot ar viņu. Centos paskaidrot, ka nevajag visu tik ļoti ņemt pie sirds, ka problēma ir manī. Bet, domāju, viņa nesaprata. Bēdīgi. Viņa tagad cer, ka es būšu pati laime un saule. Ak, nē. Es nespēju. Ne tagad, kad mani spēki tikai atgriežas. Es vienkārši nespēju atgriezties tai tumsā. Un, ja viņa mani izaicinās, uzspiedīs šo mākslīgo labestību, labumu - es kritīšu atpakaļ. Smagi kritīšu. Man riebjas izlikties. Tāpēc arī esmu tāda. Kāda esmu! Tas nav attaisnojums! Tas ir fakts!
Es gribētu būt eņģelis. Māte Terēze. Es nevaru veikt brīnumus. Bet es mēģināšu mācīties! Mīlestība palīdzēs! Mīlestība ir lielais spēks! Mīlestība veic brīnumus!
Es kļūšu labāka! Es kļūšu saule. Vismaz kādam! Es kļūšu eņģelis! Kaut sev!
Ja pasaule to nejutīs - to jutīs tuvākie1 Tie, kas manā sirdī mājo!
Nez mani veeljoprojaam mulsina, ka taas domas, ko izsaki iekriit kaut kur dzilji sirdii, taa it kaa taas buutu manis pashas domaatas.
Piespieshana visu nogalina, vismaz man. Jau kaut es vai kaads cits mani piespiezh es gribot negribot uz reiz pretojos un aizbeegu no taa.
Vairs nedriikst buut vietas manaa dziivee piespieshanai.
Tas mabi apstaadina.
Tu esi Riigaa? Ja taa, kad buushu, es vareetu dot zinju un mees vareetu parunaat. Satikties.
Vareetu parunaat kaut kur pavisam intiimaa gaisotnee, tikai nezinu vai klaatienee maaceeshu buut tik atveerta un runaat tik pat briivi.
Mani taa piespieshana ir pavisam iedzinusi strupceljaa - esmu sev tik daudz ko piespiedusi dariit, neredzot tam jeegu - tikai vajag taapeec ka vajag.
Un tagad nevaru neko izdariit, iet kaut soli taalaak ar piespieshunu nespeeju, bet bez taas arii veel neesmu iemaacijusies virziities uz priekshu.
Domaaju, ka tas tikai laika jautaajums. Driiz neviens cilveecisks radiijums vairs nemeegjinaas piespiest. Jo taa ir tumsa! Un, ja Tu to sapratiisi - tu tureesies pret!
Ak, jaa.... atkariibaa, par kaadaam lietaam runaajam! Par ko esi piespiesta.... Vai ar ko.... sakaraa ar ko.... utt.
Gan atradiisim celju, kaa arii klaatienee izteikt savas domas, sevi! Galu galaa, es neesmu cilveeks, kas, redzot, ka cilveekam vajadziigs laiks, lai formuleetu teikumu, domas, steidzina. Es gaidiishu, liidz speesi izteikties! Un paliidzeeshu!
Man shkjiet, ka tureeshanaas pret nav tas iistais celjsh. Ir jaatrod, tas ka sirds juut - kas ir nepiecieshams, ka tieshi taa ir jaariikojas, ka dziivi vada sirds, nevis sapraats un tas ko Tu un citi Tev ir iestaastiijushi.
Varbuut dariit to pashu, tikai ar prieku un apzinju, ka tas ir tas iistais.
Es to tikai mekleeju veel.
Uz meiliem - jaa! Jau pirms izlasiiju sho postu, ieteicu sho ideju! Mees juutam viena otru!
Paldies!:)))
aarpraats!
ideja izklausaas laba.
Vai galvenais nav - veeleeshanaas laboties? Veeleeshanaas buut labaakam? Liidz ar to, Tev tiek piedaavaata iespeeja. Un no Tevis atkariigs - vai Tu to pienjem, vai nee!
man teica: "dziivo sev!"
atbildeeju: "nevaru to atljauties..."
ko dariit, ja neviens nedod iespeeju laboties?
Un es Tev labraat to doshu! Jo es saprotu, cik tas svariigi. Es ticu, ka tie, kas shobriid to nesaprot - sapratiis. Un tad Tev tiks dotas lielas, daudzas iespeejas!
Tas atkariigs arii no Tevis pasha! Cik ljoti Tu veelies laboties! Jo, kursh tadlabosies? Tu! Un kuram buus daudz jaamaacaas un jaastraadaa pie sevis? Tev!
Taatad - iespeejams, ka Tu pats norobezhojies no iespeejas sev dot kaut ko! Dot iespeeju laboties!
Nu taa!
Par turpmaako riiciibas plaanu, sakaraa ar tikshanos, zinjoshu. Bet buus maajas darbs! Jaaizlasa viena gariiga rakstura graamata!
Ja Tu saki, ka apgrozies diivainaa sabiedriibaa - tad arii Tu esi diivaina! Un, vai tas nav patiikami?
Ja padomaa kaut kaa muusdieniigi - shodien graamatu lasiishana skaitaas diivainiiba! Tas ir skumji!
Nē, mana sabiedrība man šķiet ļoti jauka, dīvaina tā varbūt liekas citiem no malas vērotājiem. Man ne :)
Es neesmu tā īpaši iedomājusies, ka grāmatu lasīšana var skaitīties dīvainība un tik izteikti neesmu manījusi citus tā domājam. Bet ja tā ir, tad tiešām skumji.
Es par savu sabiedriibu arii nespeeju teikt neko sliktu. Jo vinja ir taada, kaada ir! Un mani tas priecee... Es miilu tos cilveekus, kas man ir apkaart! UN tas ir svariigi!
Diemzheel, jaasecina fakts, ka daudziem muusdienu jaunieshiem graamatu lasiishana neshkjiet orogjinaals veids. Vai pat - vinji aizmirsushi, ka garamatas speej sniegt baudu un gariigu gandariijumu.
Man ir teikushu kaut ko liidziigu par - ko tu tais graamataas esi atradusi.
Varbuut, ne tik skarbi, bet pamatdoma taada.
Es ceru, ka graamatas dziivos! JO taa jau ir dziive!