Es varētu noorganizēt labas gribas, Gaismas meklējumu, galu galā, grāmatu lasīšanas utt. klubiņu! Būtu piekritēji? Lai gan, varbūt man tā ir tikai doma, mana doma, jo grāmatas šodienas cilvēkiem nav īpaši augstā vietā. Žēlums.
Šodien runājos ar tanti. Viņa pārdzīvo to, ka es nerunājot ar viņu. Centos paskaidrot, ka nevajag visu tik ļoti ņemt pie sirds, ka problēma ir manī. Bet, domāju, viņa nesaprata. Bēdīgi. Viņa tagad cer, ka es būšu pati laime un saule. Ak, nē. Es nespēju. Ne tagad, kad mani spēki tikai atgriežas. Es vienkārši nespēju atgriezties tai tumsā. Un, ja viņa mani izaicinās, uzspiedīs šo mākslīgo labestību, labumu - es kritīšu atpakaļ. Smagi kritīšu. Man riebjas izlikties. Tāpēc arī esmu tāda. Kāda esmu! Tas nav attaisnojums! Tas ir fakts!
Es gribētu būt eņģelis. Māte Terēze. Es nevaru veikt brīnumus. Bet es mēģināšu mācīties! Mīlestība palīdzēs! Mīlestība ir lielais spēks! Mīlestība veic brīnumus!
Es kļūšu labāka! Es kļūšu saule. Vismaz kādam! Es kļūšu eņģelis! Kaut sev!
Ja pasaule to nejutīs - to jutīs tuvākie1 Tie, kas manā sirdī mājo!
Šodien runājos ar tanti. Viņa pārdzīvo to, ka es nerunājot ar viņu. Centos paskaidrot, ka nevajag visu tik ļoti ņemt pie sirds, ka problēma ir manī. Bet, domāju, viņa nesaprata. Bēdīgi. Viņa tagad cer, ka es būšu pati laime un saule. Ak, nē. Es nespēju. Ne tagad, kad mani spēki tikai atgriežas. Es vienkārši nespēju atgriezties tai tumsā. Un, ja viņa mani izaicinās, uzspiedīs šo mākslīgo labestību, labumu - es kritīšu atpakaļ. Smagi kritīšu. Man riebjas izlikties. Tāpēc arī esmu tāda. Kāda esmu! Tas nav attaisnojums! Tas ir fakts!
Es gribētu būt eņģelis. Māte Terēze. Es nevaru veikt brīnumus. Bet es mēģināšu mācīties! Mīlestība palīdzēs! Mīlestība ir lielais spēks! Mīlestība veic brīnumus!
Es kļūšu labāka! Es kļūšu saule. Vismaz kādam! Es kļūšu eņģelis! Kaut sev!
Ja pasaule to nejutīs - to jutīs tuvākie1 Tie, kas manā sirdī mājo!
Tu esi Riigaa? Ja taa, kad buushu, es vareetu dot zinju un mees vareetu parunaat. Satikties.
Vareetu parunaat kaut kur pavisam intiimaa gaisotnee, tikai nezinu vai klaatienee maaceeshu buut tik atveerta un runaat tik pat briivi.
Mani taa piespieshana ir pavisam iedzinusi strupceljaa - esmu sev tik daudz ko piespiedusi dariit, neredzot tam jeegu - tikai vajag taapeec ka vajag.
Un tagad nevaru neko izdariit, iet kaut soli taalaak ar piespieshunu nespeeju, bet bez taas arii veel neesmu iemaacijusies virziities uz priekshu.
Domaaju, ka tas tikai laika jautaajums. Driiz neviens cilveecisks radiijums vairs nemeegjinaas piespiest. Jo taa ir tumsa! Un, ja Tu to sapratiisi - tu tureesies pret!
Ak, jaa.... atkariibaa, par kaadaam lietaam runaajam! Par ko esi piespiesta.... Vai ar ko.... sakaraa ar ko.... utt.
Gan atradiisim celju, kaa arii klaatienee izteikt savas domas, sevi! Galu galaa, es neesmu cilveeks, kas, redzot, ka cilveekam vajadziigs laiks, lai formuleetu teikumu, domas, steidzina. Es gaidiishu, liidz speesi izteikties! Un paliidzeeshu!
Man shkjiet, ka tureeshanaas pret nav tas iistais celjsh. Ir jaatrod, tas ka sirds juut - kas ir nepiecieshams, ka tieshi taa ir jaariikojas, ka dziivi vada sirds, nevis sapraats un tas ko Tu un citi Tev ir iestaastiijushi.
Varbuut dariit to pashu, tikai ar prieku un apzinju, ka tas ir tas iistais.
Es to tikai mekleeju veel.
Uz meiliem - jaa! Jau pirms izlasiiju sho postu, ieteicu sho ideju! Mees juutam viena otru!
Paldies!:)))