Janvāris 2014

Svētdiena Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293031 
Powered by Sviesta Ciba

Es nekad to cilvēku, kopš viņu pazīstu, neesmu redzējusi smaidam! Smejamies ne tik!

Vai tas nav baisi?

Comments

Nu, es domaaju, ka vinjsh pat nesmaida gjimenes deelj. Vinju kaadu 5 gadu vecumaa teevs pa 5 staava logu izkarinaaja. Varbuut liidz shim briidim vinjam nav bijis iemesla pasmaidiit. Nez. Bet, jaa - sajuuta ir diivaina, ka visi apkaart smejas, njemas, bet vinjsh seezh domiigs, kluss un nopietns. Biki neerti dazhreiz sametas.
Es tikai ceru, ka vinjam kaadreiz buus iemesls pasmaidiit! Un, ka kaadreiz vinjsh izsiesies par visiem tiem gadiem, kad nav vareejis vai nav smeejies... Un, ka vinju par to neieliks trakomaajaa...
Dažiem varbūt joki nešķiet smielīgi, daudz kas nešķiet smieklīgi, vai jautri, vai tik mīļi, ka smiekli nāk par savu vājumu.
Kaut arī tas ir jocīgi, biedējoši citiem.

Es bieži smejos, bet ne par to, kas smieklīgs citiem, tik daudzi joki, izklaides, notikumi, kad citiem rosina milzu smieklus, man liek domāt nopietnas domas, aizdomāties, būt tuvu raudienam, nesaprast, būt sāpinātai. Varbūt tam cilvēkam ir līdzīgi, tikai vēl sliktāk. Sāpes daudz maina cilvēka uztverē.

Manā ļoti...