Ir jau gan baisi.. Man šķiet, ka es tāda cilvēka klātbūtnē justos mazliet muļķīgi. Zini to sajūtu, kad par tavu joku apkārtējo sejās nav redzama ne kripatiņa smaida?Man šādos brīžos liekas, ka gaisā sasalušie vārdi kā bultas sitas pret pieri..dink...dink..dink..
Kaut gan - tik pat labi es varētu iejusties viņa "elementā", un tad mēs abi ar briesmīgi nopietnām (pārnopietnām) sejām klejotu apkārt..
S.
Nu, es domaaju, ka vinjsh pat nesmaida gjimenes deelj. Vinju kaadu 5 gadu vecumaa teevs pa 5 staava logu izkarinaaja. Varbuut liidz shim briidim vinjam nav bijis iemesla pasmaidiit. Nez. Bet, jaa - sajuuta ir diivaina, ka visi apkaart smejas, njemas, bet vinjsh seezh domiigs, kluss un nopietns. Biki neerti dazhreiz sametas. Es tikai ceru, ka vinjam kaadreiz buus iemesls pasmaidiit! Un, ka kaadreiz vinjsh izsiesies par visiem tiem gadiem, kad nav vareejis vai nav smeejies... Un, ka vinju par to neieliks trakomaajaa...
Dažiem varbūt joki nešķiet smielīgi, daudz kas nešķiet smieklīgi, vai jautri, vai tik mīļi, ka smiekli nāk par savu vājumu. Kaut arī tas ir jocīgi, biedējoši citiem.
Es bieži smejos, bet ne par to, kas smieklīgs citiem, tik daudzi joki, izklaides, notikumi, kad citiem rosina milzu smieklus, man liek domāt nopietnas domas, aizdomāties, būt tuvu raudienam, nesaprast, būt sāpinātai. Varbūt tam cilvēkam ir līdzīgi, tikai vēl sliktāk. Sāpes daudz maina cilvēka uztverē.
Manā ļoti...
Gan jau viss buus labi! Ja jums attieciibaas viss kaartiibaa, tad vinjam noteikti kaut kad buus iemesls pasmaidiit vai smieties (varbuut vinjsh pats to nemaz nemaniis, ja tas buus dabiski), jo vinjsh jutiisies labi:) Vai ilgi esat kopaa?:)
ai, nee, mees neesam kopaa. es tikai vinju paaris reizes esmu satikusi. es vinju pat laagaa nepaziistu, tikai taa - garaamskrejot. mans viirietis smaida un smejaas! ar manu viirieti viss ir OK:)
Aaa, tad mani uztraukumi ir lieki, tad viss okidoki:) Nu tas cilveeks varbuut "po zhiznj" taads ir... kas zin:) P.S. Riit braucam uz laukiem svineet mammai jubiili:)
Man šķiet, ka es tāda cilvēka klātbūtnē justos mazliet muļķīgi. Zini to sajūtu, kad par tavu joku apkārtējo sejās nav redzama ne kripatiņa smaida?Man šādos brīžos liekas, ka gaisā sasalušie vārdi kā bultas sitas pret pieri..dink...dink..dink..
Kaut gan - tik pat labi es varētu iejusties viņa "elementā", un tad mēs abi ar briesmīgi nopietnām (pārnopietnām) sejām klejotu apkārt..
S.
Es tikai ceru, ka vinjam kaadreiz buus iemesls pasmaidiit! Un, ka kaadreiz vinjsh izsiesies par visiem tiem gadiem, kad nav vareejis vai nav smeejies... Un, ka vinju par to neieliks trakomaajaa...
Kaut arī tas ir jocīgi, biedējoši citiem.
Es bieži smejos, bet ne par to, kas smieklīgs citiem, tik daudzi joki, izklaides, notikumi, kad citiem rosina milzu smieklus, man liek domāt nopietnas domas, aizdomāties, būt tuvu raudienam, nesaprast, būt sāpinātai. Varbūt tam cilvēkam ir līdzīgi, tikai vēl sliktāk. Sāpes daudz maina cilvēka uztverē.
Manā ļoti...
mans viirietis smaida un smejaas! ar manu viirieti viss ir OK:)
P.S. Riit braucam uz laukiem svineet mammai jubiili:)