| [ | garastāvoklis |
| |  angry | ] |
| [ | mūzika |
| | Pink Floyd/Roger Waters - Grantchester Meadows | ] |
Beidzot TV.LV ir saveduši kārtībā savus arhīvus, dodot sengaidītu iespēju noskatīties aizgājušajā rudenī raidījumā Bez Tabu rādīto sižetu par halucinogēnajām sēnēm.
Vai Garciema apkārtnē atrastas halucinogēnās sēnes?
TV3/Bez tabu laiks – 04.10.2004
Diāna Nagle, Andrejs Kalngals, Ivo Žipickis
Ievadvārdi.
Evelīna Kovaļevska:
"Jau kopš neatminamiem laikiem ne tikai indiāņi, bet arī senie latvieši ir pazinuši dažnedažādas zālītes, kuras tad pareizi sagatavojot pareizās proporcijās var gan ceļot laikā, gan piedzīvot ārkārtīgi daudz jaukas un lieliskas lietas."
O.K., Whatever.
Ēriks Niedra:
"Es te skatos internetā ne tikai zālītes, bet te cilvēki piedāvā iegādāties sēnes, turklāt šīs sēnes ir nevis ēdamas vai marinējamas, bet, teikts, halucigēnas."
Halucinogēnas, Ērik, ha-lu-ci-no-gē-nas. Bet nopietni, ja internetā brīvi tiek tirgotas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru pirmajā sarakstā iekļautās vielas saturošas sēnes, tad ar ko gan nodarbojas mūsu tiesībsargājošās instances?
Juris Šteinbergs:
"Nu, es negribētu Evelīnai īsti piekrist, jo cik zināms, tad parasti šīs visas dīvainās sēnes un zāles tiek vestas no ārzemēm. Bet mūsu korespondente ir atradusi interesantu faktu. Izrādās varētu būt, ka arī Latvijā kaut kas tāds ir sastopams."
Juri, halucinogēnās sēnes Latvijā patiešām ir sastopamas, turklāt ne viena suga vien. Psilocybe semilanceata neapšaubāmi ir visizplatītākā un vispopulārākā, un rudeņos lielos daudzumos sastopama ne tikai Garciema pļavās (kuras man gan nav bijis tas gods skatīt savām acīm). Starp citu, piemēram, ASV pie populārākajām sēņu pļavām sezonas laikā dienu un nakti dežurē policijas patruļvienības. Nebrīnīšos, bet nepriecāšos, ja nu jau slavenās Garciema āres drīzumā piemeklēs līdzīgs liktenis. Un šīs sēņojošās ētera personības vēros pasauli caur rūtaino saulīti.
Tad seko pats satriecošais sižets.
Ārsts-narkologs Dr. Guntars Osis:
"Nu, bums ir šogad. Viņš atnācis no ārzemēm, ja. Tāpatās, kā viss no ārzemēm pie mums, mode atnāk ar desmit gadu vai piecu gadu novēlošanos, tā arī sēņu bums pie mums ir atnācis tagad, lai gan jau deviņdesmitos jau visā Eiropā jaunieši par šīm lietām interesējās, ja."
un
"Halucinogēnās sēnes ir ierakstītas pirmajā narkotiku sarakstā, tātad - īpaši bīstamas vielas, kas izraisa atkarību."
Skaisti! Man nav komentāru. Piebildīšu tikai to, ka Eiropas (mūsu!) civilizācija ar maģiskajām sēnēm ir pazīstama daudz, daudz senāk nekā uzskata Oša kungs.
Kā jau agrāk esmu rakstījis, Eiropas medicīnā pirmais pilnībā dokumentētais intoksikācijas gadījums, kurā nepārprotami vainojamas psilocibīnu/psilocīnu saturošas sēnes, ir datējams ar 1799. gadu, kad kāds Londonietis no Grīnpārkā salasītām sēnēm pagatavoja savai ģimenei brokastīs zupu. Par laimi tuvumā gadījās Dr. Everards Brande, kurš prasmju robežās sniedza ģimenei pirmo palīdzību un vēlāk detalizētu incidenta aprakstu publicēja žurnālā London Medical and Physical Journal (Volume XI, 1799. gada 16. novembris, 41.-44. lpp.).
Mani fascinē minētā autora vēstule Londonas žurnāla redakcijai:
"Gentlemen,
If the following account of the deleterious effects of a very common species of agaric, not hitherto generally suspected to be poisonous, appears to You likely to prove useful or interesting to the public, you will oblige me by its insertion; should its length be any obstacle to this, I beg you will omit whatever you may think superfluous.
I remain,
Gentlemen,
Yours, most obediently,
Everard Brande."
Lieki piebilst, raksts tika publicēts visā pilnībā ;)
Sēnes (mūsdienās pazīstama kā Psilocybe semilanceata) attēlojums attiecīgā laika posma literatūrā (J. Sowerby, London, 1803)
Protams, tas nenozīmē, ka jau kopš 18. gadsimta beigām "visā Eiropā jaunieši par šīm lietām interesējās, ja". Taču interesējās krietnu laiku pirms pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un ne tikai jaunieši.
Par nozīmīgu psihoaktīvas vielas saturošu sēni Psilocybe semilanceata netika uzskatīta līdz pat pagājušā gadsimta 60-tajiem, kad 1963. gadā žāvētu Psilocybe semilanceata paraugu papīra hromatogrāfija sniedza vēsturiski nozīmīgus rezultātus - pirmo reizi kādā Eiropā sastopamā sēnē tika uzrādīta halucinogēno alkaloīdu psilocibīna un psilocīna klātbūtne. Te arī meklējams sākums Dr. Oša minētajam "sēņu bumam" Eiropā. Par sešdesmitajiem visi ir dzirdējuši, ne?
Izskatās, ka Oša kungs nav pietiekami informēts arī jautājumos par kontrolējamo vielu sarakstiem (šo sarakstu vēsturi, vielu klasifikācijas principiem utt.), kur nu vēl ar pašām halucinogēno sēņu galvenajām aktīvajām vielām - psilocibīnu un psilocīnu.
Jums par prieku atšķiršu The Merck Manual of Diagnosis and Therapy nodaļu par halucinogēniem (Dependence of the Hallucinogenic Type, 1565. lpp.):
"...Psychic dependence on hallucinogens varies greatly but usually is not intense. No evidence of physical dependence can be detected..."
Pat šī autoritatīvā rokasgrāmata atzīst, ka atkarības problēmu ziņā tās pašas cigaretes ir daudz bīstamākas par halucinogēnajām sēnēm, tātad Dr. Oša komentāri ir ja ne klaji meli, tad nožēlojama dezinformācija gan.
Tālāk seko dažu reportieres noķerto skolēnu sniegtie brīnumsēņu apraksti:
"Maļenkije, dļinnaja, tonkaja noška i maļenkaja šļapka."
"Oņi, oņi kak zoņķik, složennij zoņķik kak vigļeģit, vot tak oņi vigļeģit."
Kārtējās pērles, kas diemžēl var apdraudēt cilvēku dzīvības. Šādi identificējot sēnes ātri vien var tikt pie mākslīgās nieres vai nonākt labākās sēņu vietās.
Tad seko intervijas ar kaut kādiem narikiem, kuri (vienlaicīgi bāžot salasītās sēnes plastmasas limonādes pudelē) apraksta halucinogēno sēņu radītos efektus un salīdzina tos ar LSD izraisītajiem ("un pēc tam ir, vot, tā kā LSD, tas ir, šitais ir dabīgais LSD", "tāda labsajūta, teiksim, tu esi kādu gabalu kaut kur no zemes, ja, šitādu (rāda), nu forši" utt.).
Šokējoši un nožēlojami. Te būtu lieki sākt runāt par elementārākās cieņas izrādīšanu dzīvajām radībām sēnēm, kuras acīmredzami tiek izmantotas kvazikanibālistiskos rituālos.
Arī reportāžas autori, "bruņojušies ar nostāstiem, kā izskatās halucinogēnās sēnes", vienu nabadzīti atrod zālē un nogādā pie mikologa Edgara Vimbas. Tiesa, tās līdzība Psilocybe semilanceata ir visai apšaubāma.
Report.:
"Nedaudz pārsteigtu mēs sastopam arī lielāko sēņu ekspertu Latvijā - docentu Vimbu. Viņam gan esot aizdomas, ka tās ir Psilokable semilanceata, bet kamēr nav pārbaudīts zem mikroskopa, ar secinājumiem nesteidzas, vien zinātāja manierē noteic, ka ar sēnēm jābūt uzmanīgam."
Žēl, ka Vimbas kungs, vienīgais prātīgais cilvēks visā sižetā, tiek izmantots tikai kā fons. Nezinu, kādā valodā vai dialektā Psilocybe tiek izrunāts kā Psilokable, taču tas šeit nav galvenais. Svarīgi ir tas, ka ar sēnēm tiešām ir jābūt uzmanīgam. Redzams, ka arī Vimbas kungs nesteidzas reportieru atvestos samocītos sēņu eksemplārus identificēt kā Psiloybe semilanceata, jo, kā jau minēju, šķiet, ka tās ir pavisam citu sugu pārstāves.
Sižetu beidz Juris Šteinbergs:
"Nu, īsti negribās man ticēt, ka tās sēnes tomēr ir kaut kādas narkotikas. Man liekās, ka var tikt pie vēl tādas kārtīgas caurejas viņas saēdoties."
- Piektdienas vakars! Ejam uz krogu iedzert, vecīt?
- Nē, es narkotikas nelietoju.
Secinājumi? Mēstule!!!
Gribu beigt uz pozitīvas nots, tādēļ te būs viena no manām mīļākajām Psilocybe semilanceata fotogrāfijām, uzņemta 2003. gada vasarā, Bergenā, Norvēģijā. 
|
