Jāsāk noteikti ar to, ka sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, tās nesatur hlorofilu, tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šinī aspektā sēnes vairāk atgādina dzīvniekus, jo tās pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotajām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, kā arī tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas savukārt raksturīga dzīvniekiem. Turklāt sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā olas vai sēklas un lielākoties sastāv tikai no vienas šūnas. Ar vārdu sēne parasti saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb augļķermeni. Taču līdzīgi, kā ābols vai ķirbis, sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentētas aptuveni 40,000-50,000 dažādas sugas, taču to kopējais skaits tiek lēsts vismaz ap 90,000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādas sēņu sugas.