Par hinduismu neko nezinu, bet bija tas stāsts par Šivas sievu Satī. Satī ♥ Šivu, tādēļ kategoriski atteicās no visiem tēva piemeklētajiem bagātajiem un varenajiem līgavaiņiem. Bet Šiva nebija tik viegli dabūjams. Tad nu Satī pārcēlās uz mežu, dzīvoja pieticīgi, atteicās no ēdiena utt. Un, protams, pielūdza Šivu.

Beigās viņas lūgšanas tika uzklausītas un Šiva piekrita viņu precēt. Satī atgriezās mājās ar priecīgo ziņu, taču viņas tēvs bija citās domās. Lai vai kā, Satī vienalga apprecējās un pārvācās dzīvot pie Šivas.

Vienureiz Satī tēvs rīkoja baigo tusiņu, uz kuru, kā smejies, aicināti bija visi dievi, izņemot Šivu un Satī. Satī tik ļoti gribēja satikt savus vecākus, radus un bērnības draugus, ka izdomāja ierasties neaicināta. Tēvs par viņas ierašanos sajūsmā nebija un drīz vien izvērsās liels skandāls. Cerībās kādā no nākamajām reinkarnācijām piedzimt normālam tēvam Satī ņēma un pašsadedzinājās.

Šiva bija ārkārtīgi dusmīgs un sarīkoja varenu jampadraci. Satī tēvam viņš norāva galvu, arī no pārējiem klātesošajiem reti kurš piedzīvoja nākamo rītu. Tad Šiva paņēma uz pleciem Satī pārogļojušos ķermeni un bēdu satriekts dejoja, lēkāja un skraidīja apkārt, kamēr Satī atliekas sadalījās piecdesmit vienā gabalā un izsvaidījās pa visu Indijas subkontinentu.

Bet viss beidzās labi. Satī pēc pašsadedzināšanās pārdzima kā Pārvatī un apprecēja Šivu pa otram lāgam. Visus nogalinātos Šiva nākamajā rītā atdzīvināja. Jā, arī Satī tēvu, vienīgais, ka savas vecās galvas vietā viņš dabūja kazas galvu, taču atlikušās dienas vienalga nodzīvoja kā liels Šivas piekritējs.

Lūk, vienu no skaistākajām un pazīstamākajām indiešu klasiskās mūzikas rāgām, ja ticam stāstiem, radīja Pārvatī, lai nomierinātu trakojošo Šivu.