Kaut kad naktī aizbraucām apskatīties Tempelhofas lidostu (oktobrī taisoties klapēt ciet, turklāt lidostas mani fascinē kā tādas). Lidostu atradām tikai ap vieniem rītā. Vienīgā dzīvība bija vientulīgs sērčlaits, kas mezdams debesīs plašus lokus laizīja mākoņu vēderus. Nu, jā, mazliet lielāka par Spilves lidostu ir gan. Divdesmitā lielākā celtne pasaulē. Ēka spocīgi tukša un klusa. Kā "Langolieros". Cik saprotu, dienās nav daudz savādāk. Uzgaidāmā telpa aizslēgta, bet viss pārējais vaļā. Dīvaini, ņemot vērā to, cik rāda pulkstenis. Paūjinājos, paklauvējos, bet nevienu neatradis izdomāju paklaiņot pa visādiem koridoriem pats. Labi, ka lidosta uzbūvēta vēl pirms nacistu ēras, citādi, iespējams, sen jau būtu nolīdzināta līdz ar zemi.