A tagad, mīļie draugi, pastāstiet, kāda sūda pēc man būtu rīt jāiet fende defende refe referendēt?

Likums ir atcelts. Ja gribēs pieņemt ko līdzīgu, gan jau ka atradīs citu veidu. Jo, kā noprotu, šis referendums izdošanās gadījumā kā reizi aizliegs Saeimai vai kam nu tur pieņemt to tieši tādā rakstījumlasījumā. A pamainot vārdus vietām...

Un kāda sūda pēc man tad būtu jāsatraucās? Attieksmi paust? Varbūt to vajadzēja darīt vēlēšanu laikā? Galu galā šis prieks mums ir reizi divos gados (pašvaldības un valdība). Un cilvēkiem tagad provē iestāstīt, ka viņi kaut ko var mainīt. Da neko nevar mainīt ar šo pasākumu. Referenduma rezultāts neko neietekmēs (ja nu vienīgi ieliks rokās visādiem tur JL un ko kārtējo aģitācijas rīku).

Pilnīgi redzu nākamās Saeimas vēlēšanas. Un reklāmas saukļus no sērijas Jūs pierādījāt referendumā, ka jums nav vienalga! Mēs referendumu izbīdījām! Balsojiet par mums un mēs jūsos klausīsimies!

Es uzskatu, ka mūsu valstī pašlaik ir viena ģenerāla problēma, kurai viss pārējais ir vairāk vai mazāk tieši pakārtots. Sāksim ar to, ka visās valstīs ņem. Bāž kabatā daudz vai maz, atkarībā no valsts. Bet atstāj arī kaut ko valstij, saprotot, ka, ja nebūs valsts, nebūs ko bāzt kabatā. Kamēr pie mums cilvēkiem šīs robežas nav. Paņem un sadala visu piķi. Un tie nav tikai parastie kukuļi. Tās ir arī feinās afēriņas un citi appišanas darbi. Mani nesatrauc, ka kāds kaut ko bāž kabatā. Bet vajag takš zināt, kad ir par daudz...

Ā, un nu jā. Kāpēc lai es ietu uz to referendumu? Nu, tipa, zīmodziņa dēļ? Krāniņa pagarināšanas dēļ - esmu pateicis, ka visi pie varas ir āksti (lai arī esmu drošs, ka viņi zin, ka tauta uzskata, ka viņi ir āksti).

Kad man nav ko darīt, ielienu mapē MP3/-uksis. Šodien ir noskaņojums iekāpt zemāk - mapītē "-dnb", kura pamatā gan ietver visādu džanglu (ne tikai, tiesa). Un paklausīties ko maigu. Piemēram, Cosmorama. Vai DOC format. Protams, ka pēcāk nāk Krusts ar savu tīmu. Un Paul-Z. Roni Size? Kāpēc ne?

BTW, ziniet, ka man ir turpat rezidējošā mapīte "-sad"? Sākot ar "kēnt fait ze mūnlait", kura man iesēdusies atmiņā pēc nesmukā koijota, turpinot ar fuckeno mūžu cauri kauliem un atmiņām ejošajām Eimijas Mennas "Vaiz Ap", Boba Dilana "Jū bilong tu mi", Buša "Gliserīn", Deivida Ušera "Blek Hērt", Dioramas "Velositī", kā arī cita manu sirdi plosoša draza, kura krājusies gadiem...

Un, protams, to visu topo, dažam labam gana daudz izsakoša, speciālā dziesma bai Gū Gū Dollz - "Airis". Sasodīts. No elei konfidenšl? No filmas, kuru es atceros, bet kuras saturu - nē. Fōking Speisijs! Kuru es Londonā neizsakāmā kārtā teju vai sajaucu ar Lindsiju iekš "The Old Vic"...

Ziniet, ko? Man katrā mūža periodā ir bijusi vismaz viena dziesma, kura ir raksturojusi to, ko es esmu tai laika posmā jutis. Tāds kā mezgls mutautiņā. Un viss, kas man ir mapē "-uksis/-sad" ir šādi samezglots.

Un no NatBoKil - fantastiskā Boba Dilana performance (btw, viņš ne sūda nemāk dziedāt citkārt) ar savu "Jū bilong tu mī...".

Un Busha "Letting zi keiblz slīp" NOW remikss... Neizsakāma daile (tāpat kā to pašu autoru Imbruglijas "Smoke" remikss).

Ironistiskā kārtā tur iraid ietilpušas arī Millī Vanillī "Gērl, jū nou its trū", Terarpī "Daien", Palp "Kommon Pīpl" koncertversija, Jūt Tū "Ainčaind Melodī", Rīmon "Supergēl", Saundgārden "Blek Houl San" (no RBS TV laikiem), Dī Toten Hōzen "Ōl fōr ze seik of lov", Torī Eimos "Lav Song" (protams, ka kjūrisms), Reidiohed "Idioteq" (atzīstu tikai dzīvo versiju...), un plasībo "blekaid" (kuras neesamība sapisa visu ar sūdīgo skaņu apveltīto koncertu!).

Āāāāāā. Zibens mani saspers, jods mani nospers. Steinda "Epifānijas" aizmirsu. Fakenais fakenainis.

Eh. Un, paldies Peniķim, Vasta "Prettī ven jū krai". Pateicoties internetam - Spļin "Novije ļuģi". Pateicoties mjasaņai - Dedlī Avendžer - "Ze Baijū". Pateicoties Kobeinam - "penīrojaltī". Pateicoties astoņdesmitajiem, Tīrz fōr fīrz "šaut". Pateicotie deviņdesmitajiem, Nautilus Pompilius "Tutanhamon", RATM "nothing else matters" (vai tik nebūs metalikas kovers, ko?), lacrimosa - "alles luege", Kent "visslāren" un "ze vistl song". Utt.

Masļikovs (?) no nopride.lv šorīt 900 sekundēs ir "spēcīgs". Interesanti, ka mēdiji aizdomīgi klaji ir ķērušies pie savām priekšrocībām, lai nostādītu kādu pusi sev tīkamā gaismā. A kas tiem noupraidistiem ir visrunātspējīgākais? Vai arī viņi visi ir šāda līmeņa?

Kamēr rakstīju, viņi atkal sāka tirdīt nabaga noupraidistu. Es īdu. Man viņa, ja godīgi, ir mazliet pat žēl :)

A nebūs tā, ka daļa šo akciju pārpratīs? Parakstīs donoru būšanas papīru, savāks kopiju un sāks vilkt. A, kad noturēs, izvilks papīrīti, iedos mentam un teiks: Ну, короче, бля, у меня тут разрешение есть! Вот ета, вот, бумажка. Сами выписали! Органы вам, скорость нам.?

BTW, pēdīgā (otrā:) Bīna filma ir vidusmēra kaka. Taču, neskatoties ne uz ko, Pučīnī (pareizi uzrakstīju?) operas ārijas izspēle bija блеск!

P.S. Es, protams, arī no operas ne sūda nesaprotu. Gūgle to rescue.

Klau, a varbūt toč man nepieciešams vēstuļdraugs? Nu, tāds, klasiskā tipa - manuālais pasts un pastmarkas. Nēnu, var jau arī elektroniski. Tur gan atbildes rakstīšana nav svētki. Nav tās sajūtas, kāda rodās, sēžot pie pusaprakstītas papīra lapas, veroties ārā pa logu un košļājot pildspalvu, domājot - kā lai uzraksta to un šo. Galu galā, lai kā to noliegtu, undo neesamība tomēr ir relatīvs bonuss, ja vēlies būt patiess.

Pašlaik no Winampa pieturas atiet MP3.

Pirmā pietura - Rúzsa Magdi (šļupstošā bet feini dziedošā Ungāru pseidoblūzmeiteine). Pa ceļam piestāsim arīdzan pie Čehu Radůza (piemēram, Studený nohy). Austrumeiropa palīdz noskaņoties un atrast gāzes pedāli.

Lai uzturētu darbīgo garu - nākamā pietura (pārbaudīta praksē) - t.a.t.u. Tas gan ilgi nevilksies. Diezgan labi palīdz uzņemt apgriezienus, bet ilgstoši tos sāk mest nost.

Pēc tam, iespējams, pārslēgšos uz Сплин (umm, jamajiem takš ir kas jauns!). Vrumm, vrumm. Герой на героине. Героиня на героине.

Pēcāk, lai spētu uzturēt uzņemto tempu - kaut kas no veco laiku mērenās mūzikas. Ministry ar savu Psalm 69. Ap to pašu laiku tiks dota atļauja piestāt arī pie narkomāniem Биопсихоз (iz kādas dziesmas: Дайте денюжку, дай денюжку, дай мазафака, дай!).

Bet viss tāpat beigsies ar sirdi un dvēseli plosošām dziesmām - Iris, kaut kas no Zviedru Kent, klasiskā Radiohead, un citas tamlīdzīgas drazas.

Un nakts līgani būs pārgājusi rītā, kad atskanēs Placebo.

Cik es esmu paredzams un neizvēlīgs.

Neesmu aktīvs gifņu bīdītājs, bet šī man ir aktuāla problēma. Rezultāts arī nepārsteidz...

Šorīt dialogs mašīnā (ar Jundu).

- dumpis uz kuģa
- dumpis uz Kuģa?
- Nē, Dumpis uz Kuģa.
- Uldis Dumpis uz Kuģa?

Kuģi, atdod man manu veiksmīgo džemperi! :)

Izmantoju pēdīgo plato vakaru, lai paprovētu kādu spēlīti. Sasodīts. Spēlīti?!? Setup requires at least 9 621,2 MB free space. Ellē ratā. Es esmu kaut ko nogulējis? Izvēle krita uz pēdējā laika populārāko un pēdējo gadu gaidītāko postpadomju ražojumu S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl. Redzēs, kas iznāks. Uz mana Athlon XP 2200+, 1GB RAM, 5600 LE (128MB SDRAM) geforces.

Šulconkulis atļāva.

Da razebisj ti troebuchim proebom, spermatobljadskaja pizdoebina, obljadenevshej propizdju ohuevajuschaja v svoej pidoristicheskoj zloebuchesti, pohozaja na ebuschegosja v zopu enota, sortirujuschego jaica v pizde kastrirovannoj kobili!

Diemžēl, oriģinālu neatceros. Un manas krieviski rakstošās rokas šito nespēj sagūglēt (neprotu pareizi platos un šauros e, cietās zīmes un citas figņas salikt).

Pateicoties L aizturēšanai un ar to saistītajai ažiotāžai, tagad valdībai varētu būt īstais brīdis pieņemt kādu spožu likumu, iepirkt kādu feinu iepirkumu, vai izdarīt jelko citu, kas citkārt radītu palielu rezonansi. Es to redzu tā.

Man ir teorija. Nē. Man ir veselas divas teorijas. Neviena no tām nav glaimojoša likuma burtam, CSDD vai veselajam saprātam.

Pirmā. Visi bemberisti (un citi līdzīgi domājošie), kas, kad laikapstākļi ir normāli, lido, skrien, apdzen un visādi citādi rausta kloķi, groza apaļo, un stumda pedāļus, pie šāda sniega apjoma iekļaujās satiksmē, radot stipri lielāku +/- pēc noteikumiem braucošu mašīnu plūsmu. Un tas rezultējas sastrēgumos. Ibo nav vairs divu satiksmes plūsmu, bet gan ir viena.

Otrā ir stipri līdzīga pirmajai. Paplašināta tās versija. Ņemot vērā, ka visi (99,99%) pārsniedz pilsētā ātrumu, bieži vien ignorē mirgojošus zaļos un knapi iedegušos dzeltenos, satiksme ir optimizēta (cik nu to spēj mūsu vadība izdarīt) šādam braukšanas stilam. Tiklīdz visiem kā vienam rodas nepieciešamība pārvietoties lēnāk, uzmanīgāk un prātīgāk (kaut vai - samazinot vidējo braukšanas ātrumu par 5km/h un bremzēšanas ceļu pagarinot par 2m), esošās satiksmes regulēšanas shēmas vairs nestrādā un atkal iestājas sastrēgumi.

Tādas bija manas pārdomas, iestājoties rindā uz sadali pa Rīgas ieliņām pirms pirmās laternas, iebraucot Rīgā no Jelgavas puses. Tāds korķis tur nav bijis novērots pat tad, kad gudrīši uz 20min noslēdz tur esošo überpārbrauktuvi, noliekot policistus berzējam savas kuslās ķepiņas turpat aiz luksafora.

Sen neesmu elektroniķus klausījies. Un jau pirmais pleijerī iestumtais disks ir tā vērts. And One albums Bodypop. Uff. Jauki. Kur tie laiki, kad nekas tāds nav klausīts.