Un tagad visi turam īkšķus, lai šodien izdodās samest apstākļus tādā formācijā, kura sekmētu realizēt vēlmi doties un ievērtēt Ozolkalnu. Nu sakārdināja tautietis dikti jo dikti :)

PPLDNTS. Ha, ble. PGA¹ nostājās pozā un nekrita, kur vajag. Viņiem pirmdienas ir brīvdienas.

¹ PGA - Pats Galvenais Apstāklis.

HA! Pirmā gifņa pēc ilgiem gadiem.

Learn about Ultrasound technicians

Cik Latvijas valstij kopumā jau ir izmaksājusi Talsu traģēdija? Un cik vēl izmaksās?

Brokastojot pārlapojot šodienas (ceturtdienas, tur stāv rakstīts, btw) Dienu, uzreizi vizualizēju sekojošu diskusiju:

- Halo, Sarmīt?
- Jā, sveiks, Jāni!
- Es hujeju, klau. Tas pidars atteicās piedalīties Domburšovā.
- Oho! Gribi iedzert? Parunāties...
- Nē, nē. Nav laika. Klau, man ne sūda nevajag nekādus precedentus. Ato sadomāsies visi pārējie arī nenākt. Karoč, tu mani saprati, ja?
- Hmm. Nu, labi. Rīt kas par dienu?
- 12. decembris, ceturtdiena, Sarmīt :)
- Labi, Jāni. Ir man pāris idejas pieglabātas nebaltai dienai. Būsi mans parādnieks!
- Abpusēji, Sarmīt. Abpusēji. Paldies!

Tad, nu. Visi vajadzīgie Duntes ielas 6 kantori ir pabrīdināti, ka mūsu kantoris tādā un tādā datumā dosies ķekatās. Pie katriem.

Aš piesaistījām speciālistu mūsu sagatavošanā - doktora disertācijas par folkloras štellēm autori. Žēl, ka no Samsung visi entie no Korejas atbraukušie jau šonedēļ dodās projām. Visu laiku sajūsminājos par galvā uzburto bildi ar viņu reakciju, kad ieveļās varza konceptuāli tērptu tautiešu (velni, mazās/garās sievas, budēlis, ragana, lācis ar dīdītāju [guess, who am i], žīds, bluķis tiek ievilkts, utt).

Sākotnējais izkārtojums un lomu sadalījums liek ar pārliecību būt pārliecināti pārliecinātam, ka pasākums būs pārliecinošs. Labi, ka ofiss havo dušu. Žēl, ka tikai vienu :) Iespējams, ka būs arī reportāža.

Man sāk izskatīties, ka ar valsts noslēpumu tagad tiek izstrādāti kaut kādi nonivelējoša rakstura pigori. Sākās viss ar NATO virtualitāti un turpinās tagad ar šo... Iespējams, ja būtu sazvērestības teoriju piekritējs, sāktu domāt, ka tuvākajā laikā kāds vienkārši vēlās pārskatīt šī noslēpuma definīciju, kaut ko no tās izņemot vai tajā iekļaujot. Jo man galvā kaut kā zemāk citētais nelīmējas.

Šonedēļ notikušās Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) vizītes laikā pie Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vadītājs Kalvītim pasniedzis atvadu dāvanu - revolveri, šovakar vēstīja TV3 ziņu raidījums "Nekā personīga".

Šaujamieroča marku Valsts prezidenta kanceleja tur slepenībā, argumentējot, ka tas ir valsts noslēpums.

Iz tēvēneta.

Karoče, ir starptautiska mēroga žopa, bet mēs jums nedrīkstam teikt - kāda. Bet to, ka ir žopa, mēs jums drīkstam teikt. Faktiski - to paziņot ir mūsu pienākums. Piedodiet.

Papildināju ar ilustratīvu materiālu, kā varētu izskatīties klasificēta informācija.

Tad man ienāca prātā, ka šī ir klasificēta informācija, kā to redz cilvēki ar pieeju tai. Zemāk ilustrēju klasificētu informāciju, kā NATO klasificēto informāciju redz mūsu valdības pārstāvji.

Savukārt, (ne)pilsonis vulgaris to redz šādi:

Man jau vairākus laikus (:) ir svačiņš. Metāla herņa ap roku, kura ir piedzīta manam mikro izmēram. Un tagad nākas uzvilkt otru svačiņu. Jo pirmajais atlīka, savukārt bez pulksteņa uz rokas jūtos kā bez rokām (vai kaut kā tā). Ziniet, es biju jau aizmirsis to sajūtu, kāda ir, velkot pulksteni ar ādas siksniņu. To sākotnējo ādas stīvumu. To "pareizā" cohumiņa atrašanu. Ceru nenodrāzt jamo, jo tas smuki izskatīsies pie uzvalka. Vai neesmu buržujs? Viens pulkstenis ikdienai, otrs pie uzvalka. Jopcik. Esmu gan!

Es pavisam noteikti nevēlos skatīties spogulī. Bail ieraudzīt sirmu galvu. Pārvākšanās ir viens, bet konsekvences ir pavisam kas cits. Bet par to citreiz. Iespējams, ka f/o ierakstā.

Un head hunting kantori ahujeļi. Zvana uz darba telefonu, prasot, vai es nemeklēju darbu. Umats.

Tā kā šis animāciju seriāls 40 epizožu garumā dikti tīk ij man, ij meitai, tad saņēmos iehavot. Visas 40. Prieks, kur tu rodies :)

Vispār, esmu TV vergs. Ja neskaita How I Met Your Mother un Desperate Housewives, visus pārējos seriālus esmu sācis skatīties jau pēc tam, kad tie sākti rādīt pa TV. Ij Heroes pirmo sezonu slimošanas laikā noskatījos, ij Bones fans esmu :) Nemaz nerunājot par triecientempos savulaik noskatītajiem Friends, Keen Eddie, Ally McBeal un citiem. Nez, laikam lauž pašam meklēt ko jaunu.

Noskatījos trešo pidarmanu.

Patika smilšu cilvēks, ļaunais simbiots (uzreizi atminējos Lukjaņenko Звезды – холодные игрушки) un viņa rezultāts, priecīgais emo-spaidermenīts, specefekti.

Nepatika brīžiem sūdīgi nostrādātais motion capture, vājprātīgais izsmejošais komiksveidīgais patoss (Poters izlutinājis ar savu depresņaku?), diktā morāle un viss pārējais, kas nebija tieši saistīts ar razborkām vai specefektiem.

Visā visumā - tā kā Pols, tikai otrādāk - saldējums sūds, bet kociņu var ēst.

Tā kā nu ir pastrādāts, radās doma kaut ko ierasti apcerīgu, grūtsirdīgu vai šizīgu ierakstīt. Vot, pārdomāju, - nerakstīšu.

Ā, piķis un zēvele, aizmirsu piebilst. Man, idritvaikociņ, blakus šobrīd atrodās kuļķene ar Wii un diviem Wii Remote, kuri rīt (šodien) dosies ar mani mājup. Pismankociņ, nezinu, cikos šovakar aiziešu gulēt...

Šogad esmu braucis Alpos ar slēpēm un lidinājis savas mieslas offpistā un no kraujām. Nekas - dzīvs un bez traumām.

Šogad esmu braukājis un plosījies ar dažādas jaudas ūdens motorizētajiem transportlīdzekļiem pa dažāda tipa ūdenstilpnēm, paralēli no tiem krītot un gāžoties. Un nekas - viss bumbās.

Šogad esmu arīdzan palidinājies ar izpletni aiz motorlaivas, izbaudot ielaišanu ūdenī. Ja nu kas - bez ekscesiem.

Esmu kritis no dēļa, žāvies no trepēm, klupis uz līdzenas vietas. Viss kedā.

Bet pietika man svētdien Turcijā nobraukt no bērnu izmēra ūdens slidkalniņa, lai salauztu ribu.

Sasodīts.

Atgriezos no atvaļinājuma un uz Jelgavas šosejas pie Olaines pagrieziena sākas pizģec. Un tas ir pagaidām, kamēr nav sākts neko darīt. Un mūsu dārgie Latvijas Valsts Ceļi nav uzskatījuši par vajadzīgu ielikt nekādu info savā lapā par A5 (ja neskaita plānoto darbu karti, kur melnajam aplim pierakstīts klāt 2007-2008.

Piegādāts jaunais Volvo (ne man, diemžēl). C30. 2.4l dīzelis ar saviem 180 lēkšotājiem. Vuj, ku seksīga ir konsole, aiz kuras var somiņu iebāzt :) Vuj, ku jamais tomēr nav mazs. Vuj, ku smieklīgs bagāžieks un it sevišķi tā pārvalks. Autonomā ietaimerojamā pečka. Transformeru cienīgs skats, apsiekalojot ar škidrumu lampas. Glauns automāts.

Starp citu, izrādās, ka šim vidēji mazajam Volvo verķim ir pieejams arī 220 Zs dzinējs...

Vispār tikai tagad izlasīju, kuras tad ir tās inflācijas galvenās komponentes. Izrādās, ka tajās ietilpst arī alkohols un tabakas izstrādājumi. Tad, nu, sanāk tā, ka, veicinot veselīgu dzīvesveidu (savā ziņā implementējot Eiropas un visas pasaules praksi) mēs pavisam konkrēti kāpinām inflāciju. Man tas šķiet amizanti :P