Klau, a varbūt toč man nepieciešams vēstuļdraugs? Nu, tāds, klasiskā tipa - manuālais pasts un pastmarkas. Nēnu, var jau arī elektroniski. Tur gan atbildes rakstīšana nav svētki. Nav tās sajūtas, kāda rodās, sēžot pie pusaprakstītas papīra lapas, veroties ārā pa logu un košļājot pildspalvu, domājot - kā lai uzraksta to un šo. Galu galā, lai kā to noliegtu, undo neesamība tomēr ir relatīvs bonuss, ja vēlies būt patiess.

1kaart. imo papiira veestules paardomaa un paarraksta vairaak kaa meilus
2kaart. neenu spanjot var. kautgan, muusu laikmetaa.. nez.. es pat vecmaaminjai nevaru jau 2 gadus kaut 1 veestuli sanjemties uzrakstiit. kaut zinu- vajag.

Manuprāt papīra vēstules rakstīt ir jāatkalmācās. Nezinu par citiem, bet es esmu ellīgi pieradis pie tā, ka jebkuru teksta daļu var pārlabot vai izdzēst. Vai vispār neuzrakstīt. Ne velti skolā ir jāraksta ar roku. Tas iemāca (tiem, kas to vēlās) organizēt savas domas un domāt, pirms darīt. Kaut kā tā.

Hmm. A vispār jau var izmantot to pašu piegājienu arī elektroniskajā sarakstē vai pat bloga ierakstu rakstīšanā - aizmirst par teksta rediģēšanas iespējām un provēt uzlikt visu, ko domā uz papīra nē, bet uz ekrāna.

skaisti izklausās.

bet, iedomājies, ir jau tik tālu, ka pat ar roku rakstot, pārrakstās ar klavieres kļūdām, un tāpat arī jau runājot. otvečaju.

mhm. un tad kad tu to visu paarlasi meegjinaat notureeties un nelabot to, kas aatrrakstiibas, bet vareetu shkjist kaa stila/valodas nezinaashanas kljuuda....