Vai tas nav ironiski, ka ātrā palīdzība, steidzot no/uz Jelgavas uz/no Rīgu slimās likumdošanas dēļ nedrīkst pārkāpt 110 km/h ātrumu, kamēr vidējais vieglā autotransporta plūsmas ātrums uz šosejas ir 120??

Kad es Tev ar pirkstu iebakstīju pierē, lai parādītu, kur mīt iniciatīva, Tu paraustīji plecus un iekodi man kreisās kājas īkšķī.

Nekādi neizdodas iegūit skaidrību, ko pīpē Umberto Eko. Ibo Fuko svārsts mani priecē ar tādiem verbālās izteiksmes un brīžiem pārākā simbolisma mistrojumiem, kuriem pa vidu iemaisās kāds beisikā rakstīta koda listings, ka nespēju vien valdīties. Biju gaidījis ko mazliet saprotamāku. Tas gan nenozīmē, ka beigšu cīkstēties ar autora teikumveidnēm.

Kaut kad atpakaļ netīšām (pioniera g.v.) gadījās no(ska|klausī)ties Miras Elēnas (Torijas) Amosas dzīves stāstu. Tik daudz eksidentālu sakritību kāda vairāk vai mazāk slavena cilvēka dzīvē vēl nebiju piefiksējis. Sākot ar viņai ierādīto konservatorijas absolventei pienākošos sēdni pie klavierēm, turpinot ar pseidonīma (reāli - vārda) izvēli un beidzot ar seksuālās varmācības upura lomu. Īpatnēji, ka vairāk par viņas personību, dziesmām un personību man ir patikuši viņas dziesmu koveri.

Kaut kā interesanti, ka manā nestandarta un mazliet haotiskajā asociatīvajā vī ār sinking aparatusā Torijai blakus vienmēr atrodās vieta Alanisisai Morisetisisai. Lai arī kopīga viņām nav nekā. Ja neskaita fizioloģisko līdzību. Preved, Under the Pink!

Tik tikko </p> vietā (netīšām, protams) uzrakstīju </po>. Un nodzēsu.

Saskaitīju. 17 invitācijas uz visvisādām konferencēm, prezentācijām, semināriem, spinātiem, karbonādiem pēdējo divu nedēļu laikā. Nav laika. Nav vēlmes. Nav saprātīga pamatojuma. Ja neskaita Ķīli. Bet to man neviens neapmaksās.

Skarba sajūta, kad apzinies, ka bardaks uz tava darbagalda nebūt nav personalizēts veselīgas IT cilvēka darba radītas atmosfēras veselīgs bardaks ar veselīgu nosaukumu šeit-ir-tas-un-tur-ir-šitas. Patiesībā, kā izrādās, tas ir vienkārši bardaks uz tava darbagalda. Un tu pats vairs nespēj atrast Nokia specifikāciju, CBG/NTS/BO aprakstu vai pagājušās menedženta sapulces laikā veiktos pierakstus ar saviem solījumiem. Kuru termiņš ir rīt. Heh. Vismaz tik daudz atceries. Ka termiņš kaut kam ir rīt. Tas ir sākums.

Un, interesanti, cik ilgi es šitā dirnēšu? Cik ilgi gaidīšu über ideju, kura manu hipotētisko start-upu pacels gana augstu, lai Google vai Yahoo! to ieraudzītu un iegādātos? Tad man būs ja ne miljoni, tad tūkstoši. Ar tiem tad arī realizēšu savus ģimeniskos sapņus. Primitīvos, pašsaprotamos, bet ģimeniskos. Un, ja kas paliks pāri, ieguldīšu. Ja % būs saprātīgi. Nav man tik koša smadzene, nav man nekādas intuīcijas, lai ar naudu pelnītu. Lai arī daži labi solīja mazliet introducēt.

Bj°rk. Kopš manis nepanesamā Trīra šī Islandes alternatīvās popkultūras ikona mani nespēj pavilkt.

Izlasīju nesen Ģenēzes kodu. Tizla grāmata. Pamatā tāpēc, ka Ulda Šēna tulkojums ir pretīgs. Dajoš Daces Meijeres. Optom.

Ja Tu ieraudzītu skudras, kas viena otrai rauj nost galvu, kamēr trešā ir pievilkusi pie skudru pūžņa gulošu skudru lāci, vai iejauktos?

Bērnības importa filmas? Bezgalīgais stāsts (TV), Navigatora lidojums (TV), Kaķu slazds (Pionieris), Ņinzjas kaujas laukā (tur, kur tas megaklubs vērmanes dārzā, reiz bija videozāle ar diviem maziem tv un 5 krēslu rindām), Amerikāņu ņinzja (TV; visas daļas), Guļamistabas logs (k/t Maskava; pr0n!), Labirints (überbowie), Svešie pirmā un otrā daļa (tolaik vēl Dainas videozālē skatīts), vēl visādas ficenes iekš Kosmosa, Gaismas u.c. k/t

Pīs?

P.S. Tiem, kas neprotās: Tori Amos - Love Song (kā viegli iedomāties, izcils Cure kovers)

laacz, stereobloga kreisais kanaals joprojaam liimenii ;-)
U. Eko vienkārši tā raksta - nevienkārši. Ir ko padomāt.