hel'

man ir alerģija pret vārdiem nāve, kapi, bēres, piemineklis, utt...
cik tie vecvecāki var? vai tiešām viņi nesaprot, ka, atnākot pie manis ciemos (kā paši saka "apsveikt dzimšanas dienā"), nevajadzētu runāt par nāvi un visu ar to saistīto. nenāciet un nerunājiet! es nevaru izturēt! tik daudz cilvēku jau šogad aizgājuši, bet viņi te sēž un spriež, kuros kapos viņi grib tikt apglabāti. un sarunas nebeidzas arī pēc maniem vairākkārtējiem lūgumiem mainīt sarunu tematu.
varbūt es pārspīlēju, bet man tā šķiet tieši un atklāti parādīta attieksme pret mani - VIENALDZĪBA.
lai tā būtu, esmu jau pieradusi un samierinājusies.

man joprojām paliek viena ģimene - draugi
(kā teica kāds gudrs cilvēks "draugi ir ģimene, kuru izvēlamies mēs paši")