zahir
tikko pabeidzu...un kā jau parasti pēc Koelju grāmatām, tagad ir mirklis pārdomām. daži teikumiņi īpaši iekrita sirdī:
* ja nepiedosi, tu vienmēr atcerēsies nodarītās ciešanas un sāpes nekad nepāries.
* vissvarīgākā cilvēku attiecību forma ir saruna.
* mēs tēlojam stipros, tāpēc ka esam vāji.
* mīlestība ir slimība, no kuras neviens nevēlas tikt vaļā. tie, kas to saķēruši, nepūlas atlabt, un tie, kas mīlestības dēļ cieš, atsakās ārstēties.
* man ir bail sastapties ar īstenību, pēc kuras tik ļoti ilgojos, un es esmu ar mieru ķerties pie jebkura salmiņa.
lasot radās sajūta, ka tie ir veltīti man, tie ir par mani. mani, mani un nevienu citu.
tagad tikai prātam ir jāsaprot un jāatzīst tas, ko sajūt sirds.
* ja nepiedosi, tu vienmēr atcerēsies nodarītās ciešanas un sāpes nekad nepāries.
* vissvarīgākā cilvēku attiecību forma ir saruna.
* mēs tēlojam stipros, tāpēc ka esam vāji.
* mīlestība ir slimība, no kuras neviens nevēlas tikt vaļā. tie, kas to saķēruši, nepūlas atlabt, un tie, kas mīlestības dēļ cieš, atsakās ārstēties.
* man ir bail sastapties ar īstenību, pēc kuras tik ļoti ilgojos, un es esmu ar mieru ķerties pie jebkura salmiņa.
lasot radās sajūta, ka tie ir veltīti man, tie ir par mani. mani, mani un nevienu citu.
tagad tikai prātam ir jāsaprot un jāatzīst tas, ko sajūt sirds.
ka tu dzīvo, nevis tikai vienkārši eksistē...