hel'

[info]la_merveille
8/11/06 12:25 am
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
viens ieskats kādā dienasgrāmatā, ieraudzīta dziesma un tagad filozofiskās pārdomas par tēmu. cik gan maz man vajag, lai sāktu šķetināt domu pavedienu.

un vispār - kāpēc tuvs ir tas, kas atrodas simtiem kilometru prom no manis, bet nesasniedzams tas, kas atrodas rokas stiepiena attālumā?

un kādēļ uzrodas šaubas par to, vai tiešām esmu tik stipra un nesalaužama (emocionāli), kā biju iedomājusies?

un vai tiešām gribu to, ko gribu, vai arī man tā tikai liekas?

un no kurienes pēkšņi manī tik daudz jautājumu?

un kādēļ visi teikumi sākas ar "un"?
  • Current Mood: jāiet gulēt, lai arī negribas
  • Current Music: Within Temptation - Never-ending Story
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]fermenta
    8/11/06 09:53 am
    piedod...
    bet arī man parādas tik daudz ne-, tik daudz nepateikta, tik daudz ilgu un sapņu un atmiņu un skumju par visu...
    pat nespēju turpināt savu domu... un Tavs un tikai pārnes to tālāk...

    • [info]la_merveille
      8/11/06 10:09 am
      nekas, dziesmiņa ir skaista

      • [info]fermenta
        8/11/06 10:42 am
        dziesma ir...
        bet kur mēs aiziesim?... kas ar mums notiks?...

        • [info]la_merveille
          8/11/06 05:27 pm
          nezinu, kur tieši, bet uz priekšu gan. un notiks tas, kam jānotiek. kādreiz kļūsim pieauguši un mums radīsies citi jautājumi, par kuriem lauzīt galvu.

          • [info]fermenta
            8/11/06 07:30 pm
            bet šobrīd mums vēl nav citu problēmu tikai tās, kas tagad moca mūsu galvas... tikai tā neziņa, kas notiks, kad pieaugsim...

            • [info]la_merveille
              8/11/06 07:48 pm
              tā viņš ir...
              tik dažreiz ir vēlme dabūt dabūt to krumelīra tebleti un noskaitīt: "mazā, smalkā krumelīra, nevēlos es izaugt līla", gluži kā to darīja Pepija :)
Powered by Sviesta Ciba