![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
viens ieskats kādā dienasgrāmatā, ieraudzīta dziesma un tagad filozofiskās pārdomas par tēmu. cik gan maz man vajag, lai sāktu šķetināt domu pavedienu.
un vispār - kāpēc tuvs ir tas, kas atrodas simtiem kilometru prom no manis, bet nesasniedzams tas, kas atrodas rokas stiepiena attālumā?
un kādēļ uzrodas šaubas par to, vai tiešām esmu tik stipra un nesalaužama (emocionāli), kā biju iedomājusies?
un vai tiešām gribu to, ko gribu, vai arī man tā tikai liekas?
un no kurienes pēkšņi manī tik daudz jautājumu?
un kādēļ visi teikumi sākas ar "un"?
un vispār - kāpēc tuvs ir tas, kas atrodas simtiem kilometru prom no manis, bet nesasniedzams tas, kas atrodas rokas stiepiena attālumā?
un kādēļ uzrodas šaubas par to, vai tiešām esmu tik stipra un nesalaužama (emocionāli), kā biju iedomājusies?
un vai tiešām gribu to, ko gribu, vai arī man tā tikai liekas?
un no kurienes pēkšņi manī tik daudz jautājumu?
un kādēļ visi teikumi sākas ar "un"?
tik dažreiz ir vēlme dabūt dabūt to krumelīra tebleti un noskaitīt: "mazā, smalkā krumelīra, nevēlos es izaugt līla", gluži kā to darīja Pepija :)